Ekonomisti: Piesardzība par darba tirgus turpmāko attīstību saglabājas

Neraugoties uz labajiem nodarbinātības rādītājiem pirmajā ceturksnī, piesardzība par darba tirgus turpmāko attīstību saglabājas, pavēstīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane skaidro, ka bezdarbs Latvijā pirmajā ceturksnī saglabājas zemā līmenī, proti, 7,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Lai gan uzņēmēju noskaņojumā un nodarbinātības gaidās tuvākajiem mēnešiem vērojama piesardzība, darba tirgus kopumā joprojām ir noturīgs. Opmane norāda, ka no ekonomikas analīzes viedokļa šāds bezdarba līmenis uzskatāms par zemu un apliecina darba tirgus spēju ilgstoši pielāgoties dažādiem tautsaimniecības satricinājumiem.

Tomēr praksē šie 7,1% nozīmē, ka Latvijā ir aptuveni 66 000 cilvēku, kuri vēlētos strādāt, bet pašlaik darbu nav atraduši. Situācijas ir dažādas, bet ekonomistei rodas jautājums – ja arī darba devēji regulāri norāda, ka darbiniekus atrast ir grūti, kāpēc tik daudzi tūkstoši cilvēku ir bez darba.

Ekonomiste skaidro, ka viena no atbildēm ir situācijas ģeogrāfiskās atšķirības. Latvijā ilgstoši pastāv būtisks kontrasts darba tirgus situācijā starp Rīgu un attālākiem reģioniem. Rīgā bezdarba gandrīz nav (reģistrētais bezdarbs aprīļa beigās bija vien 3,6%), savukārt, piemēram, Latgalē reģistrētais bezdarbs sasniedza 9,7%, tātad faktiskas bezdarbs – vēl augstāks.

Reģionālās mobilitātes programmas dod iespēju tiem, kuri ir gatavi pārmaiņām, meklēt darbu ārpus sava novada robežām, tomēr nereti šķiet, ka cilvēkiem ir vieglāk pieņemt lēmumu doties strādāt uz ārzemēm nekā braukt uz darbu kaimiņu pilsētā, atzīst Opmane. Savukārt tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ paliek piesaistīti savai dzīvesvietai, darba atrašana var būt daudz sarežģītāka un ieilgt.

Vienlaikus saglabājas arī citas strukturālas problēmas darba tirgū, secina Opmane. Darbaspēka trūkums joprojām ir izteikts veselības aprūpē, informācijas tehnoloģijās (IT), inženierzinātnēs un atsevišķās citās nozarēs. Tas nozīmē, ka zems bezdarba līmenis pats par sevi vēl nenozīmē pilnībā sabalansētu darba tirgu.

Latvijas Bankas ekonomiste norāda, ka Latvijā joprojām pastāv būtiska neatbilstība starp darba meklētāju prasmēm un uzņēmumu vajadzībām. Tiesa, ir pieejamas dažādas apmācību programmas – gan Nodarbinātības valsts aģentūras organizētās, gan citas, kurās cilvēki iesaistās pēc savas iniciatīvas. “Šķiet, tāda mācīšanās visa mūža garumā pati par sevi kļūst par prasmi, kas jāattīsta. Šobrīd gan bieži vien tieši darba devējam ir jāsper pirmais solis, nodrošinot jauno darbinieku apmācību darba vietā un uzņemoties ar to saistītās izmaksas,” pauž Opmane.

Raugoties uz darba tirgus turpmāko attīstību šajā gadā, Opmane norāda, ka, neskatoties uz labajiem statistikas rādītājiem, piesardzība saglabājas. Vairākās eksportējošajās nozarēs uzņēmumi saskaras ar vāju ārējo pieprasījumu un ģeopolitisko nenoteiktību. Tas mazina gatavību paplašināt darbaspēku un veidot jaunas darbvietas.

Tomēr ekonomiste vērš uzmanību, ka ir arī pārmaiņas, kas veicina nodarbinātību, piemēram, no šī gada aprīļa spēkā stājušās izmaiņas Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas palielina iespējas bezdarbniekiem, nezaudējot savu statusu, īslaicīgi strādāt – tas veicina viņu elastību darba tirgū un sniedz papildus iespējas vienlaikus gan gūt ienākumus, gan iegūt jaunas prasmes, kas var palīdzēt turpmākos darba meklējumos.

“Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka šis gads Latvijas ekonomikā sākās sekmīgi. To vēsta ekonomikas nozaru dati kopumā, to rāda arī darbaspēka apsekojuma rezultāti. Strautiņa vērtējumā pats svarīgākais skaitlis ir tas, ka šī gada pirmajā ceturksnī strādājošo skaits bija par 3200 lielāks nekā pirms gada. Tas ir kritums pret pagājušā gada beigām, bet tā ir normāla sezonāla svārstība.

Savukārt bezdarbs samazinājās no 7,4% pirms gada līdz 7,1%, norāda ekonomists. Reģistrētā bezdarba datos izmaiņu virziens ir tas pats, tikai temps ātrāks – no 5,6% līdz 5,1%. Strautiņš skaidro, ka turpinās arī citas iepriekšējo gadu tendences darba tirgū, piemēram, straujāks par vidējo ir aktivitātes kāpums vecāko iedzīvotāju grupā, starp 55 līdz 74 gadus vecajiem nodarbinātības līmenis audzis no 50,4% līdz 51,4%.

Vai gada sākuma ieskicētais izmaiņu virziens ekonomikā turpināsies, tas ir liels jautājums, atzīst Strautiņš. Viņam nav šaubu, ka nelabvēlīgāka būs pirktspējas attīstība, kaut ir cerības noturēt nelielu pieaugumu. Runājot tieši par darba tirgu, Strautiņam šķiet pat ļoti ticami, ka lielu izmaiņu šogad nebūs, precīzāk, izmaiņas būs, bet līdzšinējā, algota darba veicējiem labvēlīgā virzienā.

“Šobrīd nešķiet, ka pasaules nemieru dēļ smagi cietīs Latvijas eksports. Tāpat nav pamata sagaidīt, ka patērētāji būs spiesti krasi ierobežot tēriņus. Ir ļoti daudz drūmas retorikas par krasu pārtikas cenu kāpumu, tajā pašā laika ir maz pierādījumu, ka tas šogad var notikt, nākamgad gan jau riski ir lielāki,” uzskata Strautiņš.

Viņaprāt, tehnoloģiju attīstības rezultātā darba tirgi var saskarties ar pārmaiņām, uz kuru fona amatnieku darbavietu zaudēšana industriālās revolūcijas pirmsākumos var šķist nieks. Pasaule, kur cilvēks vairs nav gudrākā persona vai sistēma, vismaz darba tirgum svarīgos aspektos, vairs nevarēs palikt tāda, kā līdz šim.

Ekonomists uzskata, ka kļūst ticami scenāriji, kuros darba ražīgums strauji augs plašā nozaru spektrā, bet nav pārliecības, ka tie, kas gūs labumu no šī ražīguma pieauguma, savus papildu ienākumus tērēs vai ieguldīs pietiekami, lai uzturētu augstu ekonomisko aktivitāti un nodarbinātību. Tie būs ļoti lieli izaicinājumi, kas būs jārisina pasaulei kopumā, atsevišķu valstu iespējas var izrādīties nepietiekamas.

Strautiņš norāda, ka nav runa tikai par tehnoloģiju guru vīzijām un ilgtermiņa makroekonomiskajām prognozēm. Pārstāvji no nozarēm, kas ļoti lielā mērā virzījušas ekonomikas attīstību Latvijā šajā gadsimtā – IT un biznesa pakalpojumos – jau tieši runā par izaicinājumiem, kuru rada funkciju automatizācija. Piemēram, par to, ka notiek darbinieku skaita samazināšana mūsu valstī investējušo uzņēmumu un vienlaikus ārpakalpojumu pircēju mītnes zemēs, jo tur ir augstākas izmaksas, līdz ar to kaut kad pārmaiņu vilnis var sasniegt arī Rīgu. Strautiņa vērtējumā šajā gadsimtā līdz šim noturīgi straujais intelektuālo pakalpojumu eksporta pieaugums kļuvis nevienmērīgs, tiesa, šī gada sākums izskatās cerīgi.

Ekonomists atzīmē, ka pat tāds konservatīvs izdevums kā “The Economist” jau tieši runā par vispārējā pamatienākuma (VPI jeb UBI) nepieciešamību jau diezgan tuvā nākotnē. Tas rada jautājumu, kā šāda sistēma var tikt finansēta. Strautiņš norāda, ka ir valstis, kas varbūt varēs pārdalīt naudu VPI no mākslīgā intelekta (MI) uzņēmumiem, kaut ar grūtībām. Vienlaikus ekonomists šaubās, vai Latvijai būs pietiekami MI radīto papildu resursu.

Strautiņam nav šaubu, ka MI veicinās ražīguma kāpumu, uzlabojot visdažādākos administratīvos un ražošanas procesus, taču ekonomistam nav pārliecības, vai MI Latvijai radīs pietiekamus eksporta ienākumus. “Mūsu valstī nav lielu uzņēmumu, kas pildītu lāpstu tirgotāju lomu MI zelta drudzī, kas ražotu mikroprocesorus, datoru atmiņu vai kas būtu globāli enerģētikas tehnoloģiju līderi. Ir interesantas iestrādes mākslīgā intelekta moduļu radīšanā, piemēram, Eiropas valodu tulkošanā, bet tā ir ļoti maza daļa no mūsu ekonomikas,” pauž Strautiņš.

Viņš secina, ka vēl nesen šķita, ka svarīgākais nākotnes darba tirgus izaicinājums Latvijai ir demogrāfija. Tas joprojām ir ļoti svarīgs, bet tam ir spēcīgs konkurents.

Jau ziņots, ka Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti liecina, ka pirmajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 871 200 jeb 63,8% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,6 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 3200. Pirmajā ceturksnī palielinājās arī jauniešu nodarbinātības līmenis, sasniedzot 31,6% – par 3,6 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada.

Pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 7,1%. Gada laikā bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,3 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – palielinājies 0,3 procentpunktiem.

Šī gada pirmajā ceturksnī bija 66 400 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Salīdzinot ar 2025. gada pirmo ceturksni, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 3100 jeb 4,5%, bet, salīdzinot ar ceturto ceturksni pērn – palielinājies par 2600 jeb 4%.