Pašvaldības un ZM vienojas par humānāku rīcību ar ievainotiem savvaļas dzīvniekiem

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Zemkopības ministrija (ZM) vienojušās par humānu rīcību ar ievainotiem savvaļas dzīvniekiem, informēja LPS.

Pagājušajā nedēļā notikušajās LPS un ZM sarunās pašvaldības kā vienu no būtiskiem jautājumiem akcentēja situāciju, kurā pēc ceļu satiksmes un citiem negadījumiem ievainoti dzīvnieki nereti ilgstoši paliek bez pienācīgas palīdzības, jo normatīvie akti skaidri nenosaka rīcības algoritmu, kā arī nav skaidrs, kurām iestādēm ir tiesības rīkoties, lai nekavējoties izbeigtu dzīvnieka ciešanas.

Sarunās puses vienojās, ka līdz šī gada 30. novembrim ZM un LPS, pieaicinot Valsts policijas un pašvaldību policiju pārstāvjus, kopīgi izstrādās skaidru darbības algoritmu, vienlaikus izvērtējot nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, lai operatīvi un bez administratīva un finansiāla sloga humāni varētu izbeigt negadījumos cietušu un ievainotu savvaļas dzīvnieku ciešanas.

Sarunās tika apspriesta arī mežu apsaimniekošana apdzīvotās vietās. LPS norādīja, ka pašlaik normatīvie akti par mežu apsaimniekošanu ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem par teritorijas plānojumu izstrādi. Tas apgrūtina iespēju pašvaldībām īstenot to autonomo funkciju – saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanu un apbūvi.

LPS uzskata, ka pašvaldībām teritorijas plānojumos pilsētu un ciemu teritorijās ir tiesības noteikt mežsaimnieciskās darbības, piemēram, kailciršu ierobežojumus, kas ir saskaņā ar vietējās kopienas vajadzībām un interesēm. Puses vienojās turpināt darbu pie normatīvo aktu precizēšanas, lai novērstu pretrunas, kā arī strādāt pie izmaiņām Ministru kabineta noteikumos, lai atvieglotu parku un mežaparku izveidi.

Tikšanās laikā tika runāts par meliorācijas sistēmu saskaņotu apsaimniekošanu. Kā skaidro LPS, meliorācijas sistēmas, kas novada lieko ūdeni un pasargā ēkas, ceļus un saimniecības no plūdiem, daudzviet ir novecojušas, tāpēc tās nepieciešams atjaunot.

Meliorācijas sistēmas nevar apsaimniekot viena īpašuma robežās, tāpēc ir nepieciešama vienota un saskaņota rīcība. Sarunās puses vienojās, ka līdz 1. oktobrim organizēs sarunu starp vairākām ministrijām, lai vienotos par iespēju stratēģiski nozīmīgākajai meliorācijas infrastruktūrai noteikt īpašu statusu.

Tas ļautu pašvaldībām, piesaistot Eiropas fondu finansējumu, ieguldīt līdzekļus un kompleksi sakārtot pašvaldības nozīmes meliorācijas sistēmas neatkarīgi no tā, kā īpašumā esošajās zemēs šīs sistēmas atrodas.

Sarunās tika pārrunāts arī publisko ūdeņu apsaimniekošanas finansējums. Puses bija vienisprātis, ka valsts budžeta procesā jāpalielina finansējums Zivju fondam, lai nodrošinātu taisnīgu un ilgtspējīgu ezeru un upju uzturēšanu.

Līdz 2026. gada 1. novembrim turpināsies darbs pie zvejas tiesību nomas sistēmas uzlabošanas, lai mazinātu birokrātiju un nodrošinātu ilgtspējīgu resursu izmantošanu.

Pašvaldības turpinās pakāpeniski atjaunot informāciju par saviem mežiem, ņemot vērā finansiālās iespējas. Sadarbībā ar ZM turpināsies darbs, lai veicinātu un nodrošinātu vietējo pārtiku skolās.