Eksperti aicina veselības aprūpes gatavību krīzēm stiprināt plānveidīgi, nevis panikas režīmā

Veselības aprūpes sistēmas gatavība krīzēm ir jāstiprina plānveidīgi, nodrošinot stabilu finansējumu, pietiekamus cilvēkresursus, kritisko medikamentu pieejamību, rezerves un ātrāku lēmumu pieņemšanu ārkārtas situācijās, piektdien diskusijā par veselības drošību uzsvēra veselības un drošības politikas eksperti.

Diskusijā starptautiskās domnīcas “Globsec” pētnieks Martins Smatana prezentēja veselības aprūpes sistēmu gatavības indeksu “Healthcare Readiness Index 2024”, kurā Latvijai norādītas vairākas ilgtermiņa noturības problēmas – nepietiekams finansējums, zemi ieguldījumi profilaksē un cilvēkresursu izaicinājumi. Smatana skaidroja, ka “Globsec” veselības aprūpes gatavības indekss tiek veidots kopš 2022. gada, vērtējot, kāpēc Covid-19 pandēmijas laikā dažu valstu veselības sistēmas izrādījušās noturīgākas nekā citās valstīs.

Indeksā izmantoti 38 rādītāji, kas vērtēti sešās jomās – ilgtspējīgs finansējums, sabiedrības veselības funkcijas, informācija un pārvaldība, fiziskā infrastruktūra, cilvēkresursi un pakalpojumu sniegšana. Rādītāji sasaistīti ar Pasaules Veselības organizācijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas veselības sistēmu noturības pieejām.

Saskaņā ar Smatanas prezentētajiem datiem Latvija indeksā novērtēta ar 47,7 punktiem no 100, kas ir piektais zemākais rezultāts pētīto Eiropas valstu vidū. Labākais rezultāts pētījumā ir Zviedrijai ar 73,2 punktiem, bet zemākais – Bulgārijai ar 44,5 punktiem. Vidējais vērtējums pētītajās valstīs ir 59,5 punkti.

Smatana uzsvēra, ka būtiski ir vērtēt ne tikai papildu finansējuma apjomu nozarei, bet arī to, kur tas tiek novirzīts. Tāpēc sistēmas uzlabošanai nepieciešams audits par pakalpojumiem, skaidri kvalitātes un rezultātu rādītāji, kā arī pieeja, kas vērsta uz lielāku ieguvumu pacientam. Viņš arī norādīja, ka ilgtermiņa rezultātus veselības aprūpē nevar balstīt tikai uz atsevišķām amatpersonām vai ministru stabilitāti, jo būtiska nozīme ir institūcijām un procesiem, kas spēj nodrošināt pēctecību neatkarīgi no politiskās vadības maiņas.

Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Agnese Vaļuliene diskusijā norādīja, ka pētījumā minētais par Latvijas veselības aprūpes sistēmas problēmām nav pārsteigums. Viņa uzsvēra, ka finansējums veselības aprūpei ir būtisks un Latvijā tā joprojām ir daudz par maz, tomēr sistēmas gatavības stiprināšanai ir arī darbi, kurus iespējams virzīt bez papildu finansējuma.

Vaļuliene kā vienu no veselības sistēmas noturības jautājumiem izcēla politiskās vadības stabilitāti. “Globsec” prezentācijā minēts, ka Latvijā veselības ministru vidējais amata termiņš laikā no 2000. gada līdz 2025. gada jūlijam ir 598 dienas, kamēr ES vidēji – 810 dienas.

“Katru reizi, kad mainām politisko vadību, ir laiks, kamēr visa sistēma ieskrienas un sāk darboties no jauna,” sacīja VM valsts sekretāre. Viņa norādīja, ka pēdējā laikā veselības nozarei ir nācis klāt finansējums un ir veiktas vairākas reformas, piemēram, likumdošanā attiecībā uz alkohola, tabakas un citu atkarību izraisošu produktu ierobežošanu.

Vaļuliene uzsvēra, ka veselības sistēmai jāstrādā mierīgi, strukturēti un plānveidīgi, nevis haotiski – patlaban jāstrādā “krīzes, bet ne panikas režīmā”.

Savukārt Aizsardzības ministrijas (AM) aizsardzības padomniece medicīnas nodrošinājuma jautājumos Biruta Kleina uzsvēra, ka veselības aprūpes noturībā izšķiroša nozīme ir cilvēkresursiem. Viņa norādīja, ka arī papildu ierīces, zāles vai finansējums nedos vajadzīgo rezultātu, ja nebūs pietiekams skaits personāla.

Kleina atzīmēja, ka būtiski ieguldīt personāla apmācībā rīcībai lielu negadījumu laikā un klīniskajās prasmēs, kas nepieciešamas karadarbības vai citu neikdienišķu katastrofu izraisītu traumu gadījumos. Viņa arī norādīja, ka starp atbildīgajām iestādēm notiek sadarbība un mācības, kurās tiek iekļauti secinājumi no iepriekšējās pieredzes.

Vaļuliene, runājot par VM un AM sadarbību, sacīja, ka abos resoros esot skaidra izpratne par resursiem un kapacitāti apdraudējumu gadījumos. Jau kopš Covid-19 pandēmijas valstī tiek veidotas materiālās rezerves. Tāpat patlaban notiek darbs, lai nodrošinātu ambulatoros medikamentus krīzes vajadzībām, un šajā jautājumā esot “labas iestrādes”.

Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore Vladislava Marāne diskusijā uzsvēra, ka arī inovatīvo medikamentu pieejamība ir būtiska gatavības daļa, bet pēc jaunākajiem datiem Latvijā patlaban pieejami aptuveni 15% no inovatīvajiem medikamentiem iepretim ES.

Marāne vērtēja, ka veselības aprūpes sistēma Latvijā kopumā ir pietiekami labi sakārtota, un tas veido pamatu tālākai noturības stiprināšanai. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka krīžu gatavībā būtiska ir ne tikai ārstēšanas sistēma, bet arī tas, cik vesela sabiedrība ir jau krīzei iestājoties.

Latvijas Pacientu organizāciju tīkla vadītāja Baiba Ziemele norādīja, ka krīzes situācija kopumā var parādīt, cik stipra ir sabiedrība un cik lielā mērā tā spēj domāt par ikvienu apkārtējo cilvēku.

Līdztekus Ministru prezidentes padomnieks nacionālās drošības jautājumos Airis Rikveilis uzsvēra, ka valsts pārvaldē, lemjot par finansējuma pieprasījumiem, jāvērtē arī blakussektoru vajadzības. Viņš norādīja, ka nedrīkst paļauties uz aizsardzības budžetu kā līdzekli citu nozaru “caurumu aizlāpīšanai”. Rikveilis arī pauda, ka sistēmā nepieciešams mazāk normatīvisma un lielākas spējas improvizēt, kā arī krīzes situācijās lēmumu pieņemšanas laikam jākļūst īsākam.

Diskusiju par kritisko medikamentu pieejamību, nacionālo rezervju veidošanu un veselības aprūpes sistēmas gatavību krīzēm organizēja “PowerHouse Latvia” sadarbībā ar Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociāciju un starptautisko domnīcu “Globsec”.