Likumā plānots noteikt pienākumu elektroenerģijas ražotājiem pēc iekārtu ekspluatācijas izbeigšanas nodrošināt to demontāžu

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) saskaņošanai virzījusi likumprojektu, kas paredz noteikt pienākumu elektroenerģijas ražotājam un elektroenerģijas uzkrātuves operatoram pēc atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatācijas izbeigšanas veikt to nojaukšanu, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

KEM norāda, ka, ņemot vērā svētdien, 26. aprīlī, notikušo incidentu ar vēja turbīnu, kā arī iedzīvotāju bažas par vēja elektrostaciju tiesiskā regulējuma pietiekamību un pieaugošās bažas par vēja elektrostaciju nepietiekamu uzraudzību, ir nepieciešams stiprināt tiesisko noteiktību un iedzīvotāju paļāvību uz regulējuma pilnīgumu.

Ministrijā informē, ka elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves pēc to dzīves cikla kļūst par nederīgām un ir attiecīgi nojaucamas, bet normatīvais regulējums neparedz skaidru rīcību elektroenerģijas ražotājiem un elektroenerģijas uzkrātuves operatoriem.

Pēc ministrijā teiktā, normatīvais regulējums būvniecībā un atkritumu apsaimniekošanā ir sadrumstalots un nerada iedzīvotājos pārliecību, ka elektroenerģijas ražošanas vai uzkrāšanas iekārtas tiks nojauktas un ilgtspējīgi apsaimniekoti materiāli pēc nojaukšanas, kā arī tiesiskais regulējums nerada skaidru priekšstatu elektroenerģijas ražotājiem un elektroenerģijas uzkrātuves operatoriem, kā rīkoties pēc ekspluatācijas pabeigšanas.

Ar likumprojektu iecerēts noteikt pienākumu elektroenerģijas ražotājam un elektroenerģijas uzkrātuves operatoram pēc atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatācijas izbeigšanas veikt nojaukšanu, kas nozīmē informēt sistēmas operatoru par iekārtu atslēgšanu no sistēmas, pašu iekārtu nojaukšanu un nojaukšanas rezultātā radušos atkritumu apsaimniekošanu.

KEM norāda, ka šāds īpašumtiesību ierobežojums ir pamatots un samērīgs, ņemot vērā, ka pēc ekspluatācijas izbeigšanas iekārtas, kas netiktu nojauktas, atstātu negatīvu ietekmi uz vidi. Šāds regulējums arī rada pārliecību un kliedē iedzīvotāju bažas par degradētu teritoriju rašanās riskiem.

Savukārt fosilās elektroenerģijas ražošanas iekārtu nojaukšanai tiek saglabāts vispārējais būvniecības regulējums par nojaukšanu, jo fosilās elektroenerģijas ražošanas iekārtu skaits ir samērā neliels un jaunas iekārtas netiek ieviestas.

Vienlaikus KEM informē, ka Ministru kabineta noteikumos tiks noteiktas prasības atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves demontāžai, iekārtu utilizācijai, atkritumu apsaimniekošanai un teritorijas atjaunošanai pēc to ekspluatācijas izbeigšanas, kā arī tiks noteikta minēto prasību izpildes kārtība, termiņu noteikšana un finansēšana, tostarp finanšu nodrošinājuma prasības.

Ministrijā papildina, ka vēja elektrostaciju darbību regulējošie normatīvi ir sadrumstaloti un apgrūtina to pārskatāmību, kā arī tie ir ietverti vispārīgos normatīvos. Turklāt vēja elektrostaciju ekspluatācija iedzīvotāju vidū rada nepatiku un bažas par vēja turbīnu radīto troksni un mirgošanas efektu, kā arī par vēja elektrostaciju darbības uzraudzības trūkumu to dzīves ciklā. Tādējādi nepieciešams vienots tiesiskais regulējums šo elektrostaciju atbilstošai un skaidru prasību definēšanai un to izpildes uzraudzībai.

Tādējādi ar likumprojektu plānots noteikt deleģējumu arī Ministru kabinetam noteikt vēja elektrostaciju ekspluatācijas prasības attiecībā uz tehnisko aprīkojumu vides un drošības prasību ievērošanai, pieļaujamo trokšņa līmeni un mirgošanu noteiktos saules spīdēšanas apstākļos, kas jāievēro elektroenerģijas ražotājiem, kā arī prasību izpildes uzraudzības mehānismu.

Plānots, ka Ministru kabineta noteikumos tiks ietverts pieļaujamais trokšņa līmenis, mirgošanas efekta novēršanas pienākums, kā arī tas, kādam vajadzētu būt tehniskajam aprīkojumam, lai tiktu ievērotas dabas aizsardzības, vides un drošības prasības. Likumprojektā norādīts, ka noteikumi jāizdod līdz 31. decembrim.

Līdz Ministru kabineta noteikumu izdošanai vēja elektrostaciju ekspluatācija jāveic atbilstoši normatīviem par elektroenerģijas ražošanas iekārtu ekspluatāciju, tostarp atbilstoši Enerģētikas likumam, Elektroenerģijas tirgus likumam, kā arī Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumiem un citiem normatīviem.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) preses konferencē otrdien, 28. aprīlī, norādīja, ka KEM plāno pārbaudīt un vērtēt vēja turbīnu apkopju grafikus Latvijā.

Ministrs informēja, ka saistībā ar nokritušo vēja turbīnu svētdien, 26. aprīlī, Bunkas pagastā, sadarbojoties ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un turbīnu ražotāju “Vestas”, tiks veikts incidenta cēloņu izvērtējums.

Melnis norādīja, ka paredzēts aicināt atbildīgās iestādes nekavējoties veikt visu vēsturisko vēja turbīnu pārbaudes. Vienlaikus viņš papildināja, ka KEM prasīs citiem vēja parkiem apkopju grafikus un informāciju par to, kā tie tiek ievēroti, tostarp gadījumos, ja vēja turbīna elektrību neražo.

Vienlaikus turpināsies darbs pie noteikumu projekta, lai noteiktu tehnisko apskašu kritērijus un biežumu, iesaistīto institūciju lomu un citus aspektus. “Šis incidents parādīja, cik svarīgs ir apkopju žurnāls un ir jābūt atrunātam, kad apkope ir veikta. Šis ir viens no aspektiem, kuru ņemsim vērā šajās pārbaudēs,” norādīja Melnis.

Viņš uzsvēra, ka noteikumu projekts nepalielinās administratīvo slogu, jo tiek vērtēta pašreizējā kapacitāte, kas ir Valsts vides dienestam (VVD). Pēc viņa teiktā, projekts ir izstrādē, tādēļ KEM sadarbojas ar VVD, nozari un sabiedrību, lai saprastu lietas, kam jābūt uzraudzītām, kā arī notiek diskusijas. Viņš papildināja, ka šogad februārī iesaistītajām pusēm tika nosūtīts melnraksts un pagājušajā nedēļā tika saņemti otrreizējās saskaņošanas ieteikumi, lai virzītos tālāk uz starpinstitucionālo saskaņošanu Tiesību aktu portālā.

LETA jau ziņoja, ka Bunkas pagastā svētdien, 26. aprīlī, nogāzās vēja turbīna.

Uzņēmuma SIA “Jaunmiki” īpašnieks Jānis Meisters aģentūrai LETA minēja, ka ap plkst. 8 saņemta informācija no AS “Sadales tīkls” par elektroenerģijas pārtraukumu, bet pusdienlaikā vēja parka apsaimniekotājs ziņojis, ka viena no turbīnām ir nokritusi. Notikuma vietā nekavējoties atslēgta elektroenerģijas padeve.

Meisters lēsa, ka turbīna, visticamāk, nogāzusies stipra vēja dēļ, un par ļaunprātīgu rīcību aizdomu pagaidām nav. Precīzs negadījuma cēlonis vēl tiks noskaidrots.

Vēja parkā atrodas piecas nelielas jaudas turbīnas, katra ar jaudu 200 kilovati, un kopējā parka jauda ir viens megavats. Turbīnas uzstādītas pirms aptuveni 15 gadiem, bet pašreizējais īpašnieks tās iegādājies pirms pieciem līdz sešiem gadiem.

Iepriekš turbīnām bijušas tehniskas problēmas, un tās nav bijušas darba kārtībā. To atjaunošanai būtu nepieciešami būtiski ieguldījumi, tādēļ nolemts par vēja parka pārdošanu, teica Meisters, piebilstot, ka vienošanās ar potenciālo pircēju bija plānota jau šā gada maijā.

Savukārt naktī no pirmdienas, 27. aprīļa, uz otrdienu, 28. aprīli, no nogāzušās vēja turbīnas tika nozagts galvenais ģenerators un krāsainais metāls.

Meisters norādīja, ka no nogāzušās vēja turbīnas nozagts galvenais ģenerators, kas sver nepilnas divas tonnas, kas liecina par smagās tehnikas izmantošanu zādzības procesā. Tāpat nozagti elektrības vadi un krāsainais metāls, kas ir no vēja turbīnas pašas lejas līdz augšai, kā arī noskrūvētas mazākas detaļas.

Zādzības rezultātā radītie zaudējumi varētu sasniegt aptuveni 3000 eiro, lēsa Meisters.