Skolēnus nākamnedēļ varēs pieteikties darbam vasarā

Skolēni no 6. maija varēs elektroniski pieteikties darbam vasara brīvlaikā, ceturtdien preses konferencē informēja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Viņa uzsvēra, ka NVA organizētais skolēnu nodarbinātības pasākums dod jauniešiem pirmo darba pieredzi, jaunas zināšanas un praktisku priekšstatu par darba vidi. Tāpat dalība pasākumā var veicināt jauniešu motivāciju labāk mācīties, saprast nākotnes studiju virzienu un apzināties, kādas prasmes nepieciešamas konkrētās profesijās.

Simsone norādīja, ka pēdējo četru gadu laikā pasākums būtiski attīstījies. Ja iepriekš skolēniem biežāk tika piedāvāti vienkāršāki darbi, tad patlaban darba devēji piesaka arvien dažādākas vakances un profesijas. Līdztekus arvien plašākam vakanču piedāvājumam novērojama arī lielāka konkurence uz darba vietām, tāpēc skolēni aicināti pasākumam pieteikties savlaicīgi.

NVA prezentētie dati liecina, ka šogad pasākumam pieteicies līdz šim lielākais darba devēju skaits pēdējo gadu laikā. Ja 2023. gadā pasākumā piedalījās 694 darba devēji, 2024. gadā – 708, bet 2025. gadā – 830, tad šogad pieteikušies 938 darba devēji.

Pieaudzis arī skolēnu dalības skaits. 2023. gadā pasākumā piedalījās 10 139 skolēni, 2024. gadā – 10 405, bet 2025. gadā – 11 127. Šogad provizoriski plānots iesaistīt 15 603 skolēnus.

Vienlaikus palielinās pasākumam paredzētais finansējums. 2023. gadā tas bija 3,6 miljoni eiro, 2024. gadā – 4,4 miljoni eiro, 2025. gadā – 5,3 miljoni eiro, bet 2026. gadā provizoriski paredzēti 6,1 miljons eiro.

NVA dati par šogad piedāvātajām profesijām rāda, ka visvairāk skolēniem piedāvātas palīgstrādnieka darba vietas – 1909. Tāpat pieteiktas 671 pārdevēja palīga, 549 skolotāja palīga, 423 labiekārtošanas strādnieka, 399 viesmīļa, 313 mazumtirdzniecības veikala pārdevēja, 269 virtuves darbinieka, 195 sezonas strādnieka un 163 bistro darbinieka darba vietas.

Vienlaikus skolēniem šogad piedāvātas arī augstāk kvalificētas profesijas, tostarp projektu vadītāja asistenta, programmētāja, datorsistēmu administratora, datortīklu administratora, arhitektūras tehniķa, jurista palīga, loģistikas speciālista, finanšu analītiķa un arhitekta palīga vakances.

NVA atgādina, ka pasākuma pirmsākumi meklējami 2004. gadā, kad tas tika īstenots pirmo reizi un tika nodarbināti 3225 skolēni. 2009. gadā pasaules ekonomiskās krīzes dēļ budžeta optimizācijas rezultātā pasākuma īstenošana uz laiku tika pārtraukta, bet 2014. gadā tas atsākās, darbu piedāvājot 4287 skolēniem.

Preses konferencē piedalījās arī pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “Bior” direktore Olga Valciņa, kura informēja, ka “Bior” šovasar plāno piedāvāt vakances deviņiem jauniešiem, tostarp datu ievades operatora un citos amatos. Viņa norādīja, ka interese par atsevišķām vakancēm ir liela – piemēram, uz uztura speciālista amata vietu jau pirmajā nedēļā pieteikušies vairāk nekā 25 jaunieši.

Vienlaikus Valciņa atzina, ka daļai jauniešu vēl nav sagatavots dzīvesgājuma apraksts jeb CV, un tas liecina, ka skolēniem vēl jāapgūst prasme sevi pieteikt darba tirgū. Viņa uzsvēra, ka jau pirmajā pieteikumā jaunietim jāiemācās izcelt savas prasmes un motivāciju pildīt konkrēta amata pienākumus.

Valciņa arī norādīja, ka viens no darba devēju izaicinājumiem ir piesaistīt jauniešus retām profesijām. Piemēram, “Bior” interesēs ir jauniešus savlaicīgi ieinteresēt tādās jomās kā, piemēram, zivju resursu bioloģija, lai vēlāk vairāk jauniešu arī potenciāli apsvērtu iespēju studēt attiecīgās specialitātes.

Kā vēstīts, NVA vasaras nodarbinātības pasākumā iesaista skolēnus vecumā no 15 līdz 20 gadiem, kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Skolēns pasākumā var strādāt vienu līdz divus mēnešus.

Darba devējs, kurš ar NVA atbalstu nodarbina skolēnu, saņem dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Ja tiek nodarbināts skolēns ar invaliditāti, NVA dotācija ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā.

NVA apmaksā skolēna veselības pārbaudi, ja to paredz normatīvie akti, kā arī apdrošina skolēnu pret nelaimes gadījumiem darba vietā. Tāpat aģentūra piešķir dotāciju skolēna darba vadītāja atalgojumam. Savukārt darba devējam jānodrošina līdzfinansējums skolēna darba algai, nodokļu nomaksa un kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu.

Skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā – 780 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu NVA organizē kopš 2004. gada.