Latvijā patlaban tiek ražoti vismaz 208 militārie produkti

Latvijā patlaban tiek ražoti vismaz 208 militārie produkti, savukārt aizsardzības resors ar Latvijas aizsardzības industriju līdz šim noslēdzis apjomīgus līgumus ar paredzamo ilgtermiņa ietekmi uz vietējo industriju 285 miljonu eiro apjomā, informēja Aizsardzības ministrijā.

Analizējot aizsardzības industrijas izaugsmes dinamiku, Aizsardzības ministrijā secina, ka pēdējos gados Latvijas aizsardzības industrija ir nostiprinājusi savu lomu kā viena no straujāk augošajām un perspektīvākajām tautsaimniecības nozarēm, ko virza pieaugošais pieprasījums pēc drošības risinājumiem, tehnoloģiju attīstība un mērķtiecīgs valsts atbalsts.

Nozare ne tikai paplašina savu ražošanas un pakalpojumu kapacitāti, bet arī arvien aktīvāk iesaistās starptautiskajos sadarbības projektos un inovāciju attīstībā.

Pašreiz, salīdzinot ar 2024. gadu, aizsardzības industrijā vērojama pozitīva izaugsmes dinamika vairākos rādītājos.

Latvijā kopumā ir vismaz 240 aizsardzības industrijas uzņēmumi, kam ir divējāda lietojuma vai militāri produkti. Izsniegto jauno licenču saņēmēju skaits pieaudzis par 37,5% jeb jauna licence izsniegta 22 uzņēmumiem.

Vadošās produktu un pakalpojumu kategorijas ir inženiertehniskie pakalpojumi, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pakalpojumi, kā arī droni un autonomās sistēmas.

Aizsardzības ministrijas inovāciju grantu programmas rezultātā uzņēmumu skaits pieaudzis par 22,2%, sasniedzot 11 noslēgtus līgumus par kopējo summu 2,4 miljonu eiro apmērā.

Tāpat līdz šim noslēgti lielo spēju līgumi ar paredzamo ilgtermiņa ietekmi uz vietējo industriju 285 miljonu eiro apjomā, kas ietver gan pasūtījumus un ražošanu, gan ar ražošanu saistīto zināšanu un tehnoloģiju pārnesi.

Latvijā patlaban tiek ražoti vismaz 208 militārie produkti un 106 divējāda lietojuma produkti, kas pielietojami gan militārām, gan civilām vajadzībām. Nozarē dominē inženiertehniskie pakalpojumi, kas veido lielāko daļu piedāvājuma, kam seko informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumi, transporta nodrošinājums, droni un autonomās sistēmas. Tāpat būtisku lomu ieņem autotransporta un pārvadājumu pakalpojumi, kā arī munīcijas ražošana.

Uzņēmumu primārās darbības virzieni liecina par spēcīgu tehnoloģisko un industriālo pamatu. Lielākā daļa uzņēmumu darbojas inženierdarbības jomā, kam seko bezpilota lidaparātu un ar tiem saistītu tehnoloģiju ražošana, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, kā arī metālapstrāde.

Aizsardzības industrijas attīstību būtiski veicinājuši arī valsts atbalsta mehānismi. Kopš 2025. gada Aizsardzības ministrija ir izsniegusi 15 atzinumus militārās ražošanas projektiem, kuros uzņēmumi plāno ieguldīt vairāk nekā 139 miljonus eiro, un 118 atzinumus divējāda lietojuma projektiem, kas ļauj pretendēt uz valsts atbalstu vairāk nekā 74 miljonu eiro apmērā.

Atzinumi ļāvuši uzņēmumiem piesaistīt finansējumu un saņemt priekšrocības dažādās atbalsta programmās, tostarp Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA), “Altum” un Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA).

Vienlaikus nozīmīgu ieguldījumu sniedz Aizsardzības ministrijas militāro inovāciju grantu programmas. 2025. gadā vien aizsardzības industrijas uzņēmumiem piešķirti 11 granti vairāk nekā 2,3 miljonu eiro apmērā, īpaši akcentējot militārās infrastruktūras attīstību, tostarp bunkurus, ierakumu sistēmas un aizsardzības konstrukcijas. Kopumā kopš 2018. gada noslēgts 51 līgums par 5,9 miljonu eiro finansējumu.

Palielinās Aizsardzības ministrijas pasūtījumu apjoms izpētes un attīstības projektiem, lai stiprinātu industrijas iesaisti bruņoto spēku spēju attīstībā un veicinātu jaunu tehnoloģiju komercializāciju. 2025. gadā Aizsardzības ministrija noslēdza četrus izpētes un attīstības projektus pretdronu sistēmu attīstībai par 6,3 miljoniem eiro, un līdz 2028. gadam izpētes un attīstības projektiem ik gadu paredzēts finansējums līdz 4,3 miljoniem eiro.

Starptautiskā līmenī Latvijas aizsardzības industrija aktīvi iesaistās Eiropas Aizsardzības fonda projektos. Laika posmā no 2019. līdz 2023. gadam Latvijas aizsardzības industrija iesaistīta 30 Eiropas Aizsardzības fonda projektos ar kopējo finansējumu 26 miljonu eiro apmērā.

Latvijas industrija demonstrē sniegumu arī starptautiskajā Dronu koalīcijā, kuras kopīgo iepirkumu rezultātā trīs Latvijas uzņēmumi līdz 2023. gada beigām ir saņēmuši pasūtījumus 41 miljona eiro vērtībā, lai ražotu 17 000 dronu Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku vajadzībām.

Papildus tam astoņi Latvijas dronu ražotāji ir saņēmuši pasūtījumus no Aizsardzības ministrijas, lai Latvijas un Ukrainas divpusējās sadarbības ietvaros saražotu bezpilota sistēmas 20 miljonu eiro vērtībā.

Pieaug arī vietējo uzņēmumu iesaiste starptautiskajā sadarbībā. Līdz 2026. gada aprīlim noslēgti deviņi lokalizācijas līgumi, kuros iesaistīts 31 Latvijas uzņēmums, tādējādi stiprinot vietējo industriju un tās integrāciju globālajās piegādes ķēdēs. Pēdējo trīs gadu laikā ir trīskāršojies darbu apjoms, ko vietējā industrija veic lielo spēju iegādes līgumos, šo darbu vērtībai sasniedzot 70 miljonus eiro.

Pieaug arī licencēto uzņēmumu skaits. Ja 2012. gadā Latvijā bija tikai pieci uzņēmumi ar atļaujām darbībai militāro preču jomā, tad 2026. gadā to skaits sasniedza 123. Visbiežāk licences izsniegtas bezpilota lidaparātu, elektronisko ierīču un attēlveidošanas tehnoloģiju jomās.