Pedagogiem sola lielāku brīvību mācību satura un metožu izvēlē
Saeimas deputāti skatīšanai Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā šodien nodeva grozījumus Izglītības likumā, kas paredz stiprināt pedagogu profesionālo autonomiju, vienlaikus precizējot vecāku iesaisti izglītības procesā un izglītības iestāžu padomju lomu.
Likumprojektā noteikts, ka pedagogiem būs tiesības patstāvīgi īstenot mācību priekšmeta vai kursa saturu, izvēlēties mācību metodes, līdzekļus un vērtēšanas paņēmienus, ievērojot valsts izglītības standartus un programmas. Tāpat paredzētas pedagogu tiesības saņemt izglītības iestādes vadītāja un dibinātāja atbalstu profesionālās kompetences pilnveidei.
Grozījumi paredz arī skaidrāk noteikt kārtību, kā izglītības iestādēs risināmas būtiskas domstarpības starp pedagogiem un izglītojamo ģimenēm izglītības jautājumos, paredzot izglītības iestādes vadītāja atbildību šādu situāciju pārvaldībā.
Vienlaikus izmaiņas iecerēts izglītības iestādes padomes kompetencē – padomēm būtu jāvērtē vecāku priekšlikumi par izglītības procesa pilnveidi, bet tām vairs nebūtu jālemj par pedagogu un izglītojamo tiesībām un pienākumiem, iestādes darba organizāciju vai budžeta sadalījumu.
Anotācijā norādīts, ka grozījumu mērķis ir mazināt spriedzi starp pedagogiem un vecākiem, stiprināt savstarpēju uzticēšanos izglītības procesā un radīt skaidru tiesisko ietvaru pedagogu profesionālajai brīvībai, nepalielinot administratīvo slogu un neradot papildu ietekmi uz valsts vai pašvaldību budžetiem.
Grozījumu iesniegšanu lūgusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, bet tos atbalsta Izglītības un zinātnes ministrija un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija.
Rakstīt komentāru