Braže: Eiropa ir gatava ilgtermiņā atbalstīt Ukrainu un palielināt spiedienu uz Krieviju

Eiropas Savienības (ES) pieņemtie lēmumi par finansiālo atbalstu Ukrainai un sankciju pastiprināšanu pret Krieviju skaidri apliecina, ka Eiropa ir gatava ilgtermiņā turpināt atbalstīt Ukrainu un palielināt spiedienu uz agresorvalsti, uzsvēra Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Kā aģentūru LETA informēja ministres padomnieks Toms Sadovskis, Braže piektdien attālināti piedalījās Kijivas Drošības foruma diskusijā, kurā starptautiskie politikas un drošības eksperti analizēja Krievijas agresijas pret Ukrainu attīstību un tās ietekmi uz Eiropas un globālo drošību. Diskusijā uzmanība bija pievērsta ilgtermiņa atbalsta nodrošināšanai Ukrainai, sabiedrības noturības stiprināšanai un politiskās gribas saglabāšanai ilgstoša kara apstākļos.

Latvijas ārlietu ministre akcentēja, ka Ukrainas spēja turpināt cīņu ir tieši atkarīga no prognozējama un ilgtermiņa militārā, ekonomiskā un humānā atbalsta. Viņa atzīmēja, ka Latvija turpina sniegt būtisku ieguldījumu, paredzot vismaz 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP) militārajai palīdzībai Ukrainai, kā arī atbalstu rekonstrukcijai un starptautiskajām iniciatīvām.

ES šonedēļ panākta vienošanās par diviem stratēģiski nozīmīgiem lēmumiem – apstiprināta 90 miljardu eiro aizdevuma programma Ukrainai un pieņemta 20. sankciju kārta pret Krieviju. Aizdevums paredzēts Ukrainas neatliekamo budžeta un aizsardzības vajadzību nodrošināšanai, savukārt 20. sankciju kārta būtiski paplašina ierobežojumus Krievijas finanšu, enerģētikas un tirdzniecības sektoros, vienlaikus pastiprinot spiedienu uz agresorvalsts kara ekonomiku.

Latvija uzsver, ka līdztekus starptautiskajam atbalstam izšķiroša nozīme ir Ukrainas konsekventam darbam ceļā uz dalību ES. Tāpat būtiski turpināt reformu īstenošanu, īpaši tiesiskuma, cīņas pret korupciju un institucionālās kapacitātes stiprināšanas jomās, tostarp īstenojot desmit prioritāšu reformu plānu. Tas tuvinās valsts regulējumu ES standartiem un ļaus virzīt uz priekšu pievienošanās sarunas, lai pakāpeniski nostiprinātu Ukrainas integrāciju ES.

Runājot par drošības situāciju reģionā, Latvijas ārlietu ministre norādīja, ka Krievija koncentrē savus resursus karam Ukrainā un tai nav kapacitātes sākt militāras operācijas pret NATO valstīm, tomēr joprojām ir sagaidāma Krievijas hibrīdo aktivitāšu pastiprināšanās pret Eiropas valstīm, tostarp dezinformācijas kampaņas, kiberuzbrukumi, sabotāžas mēģinājumi un citas aktivitātes. Hibrīdkarš aptver visu Eiropu, un Krievija turpinās mēģināt ietekmēt gan demokrātiskos procesus, gan kritisko infrastruktūru.

Papildus tika analizēta globālo konfliktu savstarpējā ietekme. Krievijas karš Ukrainā ir cieši saistīts ar procesiem citos reģionos, tostarp Tuvajos Austrumos, un to ietekmē trešo valstu iesaiste. Šie faktori uzsver nepieciešamību stiprināt NATO kolektīvās aizsardzības spējas un pielāgoties mainīgajai drošības videi.

Paneļdiskusijā kopā ar Braži piedalījās bijušais NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Robs Bauers, bijušais Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass, bijušais Lielbritānijas Aizsardzības štāba priekšnieks admirālis sers Tonijs Radakins un NATO ģenerālsekretāra īpašā pārstāve sieviešu, miera un drošības jautājumos Irēne Fellina.