Ķekavā godinās cilvēku ieguldījumu Černobiļas seku likvidēšanā
Nākamnedēļ, 29. aprīlī, plkst. 15 Ķekavas novada pašvaldība un Latvijas savienība “Černobiļa” Ķekavas kultūras namā rīkos pasākumu, kas veltīts Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas 40. atceres gadadienai.
Pasākuma laikā izteiks pateicību cilvēkiem, kuri snieguši atbalstu gan Černobiļas katastrofā cietušajiem, gan Ukrainas tautai.
Pasākumā Jurim Straupem un Annai Norei pasniegs Latvijas savienības “Černobiļa” Goda zīmes – augstāko apbalvojumu par nozīmīgu ieguldījumu katastrofas seku likvidētāju atbalstīšanā, sadarbību un palīdzību.
Līgai Zariņai piešķirs apzeltītu Ukrainas ģerboni (trijžuburi) kā īpašu Ukrainas tautas apbalvojumu par sniegto atbalstu Latvijas savienībai “Černobiļa” un būtisku palīdzību Ukrainas tautai cīņā par tās brīvību.
Savukārt Arnis Eltermanis saņems Ukrainas Starptautisko labdarības medaļu par nozīmīgu morālo atbalstu cilvēkiem un Ukrainas tautai, kā arī tās karavīriem.
Ukrainas tautas apbalvojumu – Černobiļas AES avārijas 40. gadadienai veltītu medaļu – saņems Guntars Sēlis, Dafnis Filipsons, Ernests Repšs un Valērijas Maražihins.
Ukrainas Starptautisko medicīnas medaļu par nozīmīgu ieguldījumu pacientu ārstniecībā un jauno medicīnas speciālistu izglītošanā saņems ģimenes ārste Tatjana Petkusa.
Aija Vitmane un Dace Kampāne tiks apbalvotas ar krūšu zīmēm ar devīzi “Latvija” par ieguldīto darbu cēlu mērķu īstenošanā cilvēku labā. Īpaša pateicība tiks izteikta arī Latvijas savienības “Černobiļa” prezidentam Arnoldam Ārvaldim Vērzemniekam par ieguldījumu organizācijas izveidē un tās veiksmīgā darbībā.
Pateicību saņems arī Ķekavas novada goda pilsonis, Latvijas savienības “Černobiļa” viceprezidents Māris Šops par ieguldīto darbu biedrības un sabiedrības labā.
Savukārt 24. aprīlī plkst. 11 Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā pie piemiņas plāksnes Černobiļas katastrofas upuriem notiks atceres pasākums.
Šogad aprit 40 gadi kopš Černobiļas atomelektrostacijas katastrofas.
No Latvijas Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbos piedalījās vairāk nekā 6000 iedzīvotāju, to skaitā vairāk nekā 30 no Ķekavas.
