Igaunijā piedzimis pirmais klonētais kumeļš
Igaunija kļuvusi par otro valsti Eiropā, kurai veiksmīgi izdevies klonēt zirgu.
Ar Igaunijas Dabaszinātņu universitātes veterinārzinātnieku palīdzību 11. aprīļa rītā stallī Tartu apriņķī piedzima Igaunijā pirmais klonētais kumeļš.
Universitātes embrioloģe un klonēšanas projekta vadītāja Elīna Copa teica, ka kumeļš ir spēcīgs un vesels, taču, lai pasargātu dzīvnieka veselību, tas atrodas karantīnā.
Igaunijas Dabaszinātņu universitātes un uzņēmuma “Luunja Stud” sadarbībā klonētais kumeļš ir bijušā sacensību ērzeļa “Wodan M” ģenētiskā kopija. “Wodan M” bija ļoti veiskmīgs sporta zirgs ar izciliem pēcnācējiem. “Viens no zirgu klonēšanas mērķiem ir saglabāt augstākās klases dzīvnieku ģenētiku. Vēl svarīgāk ir tas, ka klonēšanas tehnoloģija var palīdzēt saglabāt apdraudētās zirgu šķirnes,” piebilda Copa.
Lai radītu embrijus, 2003. gadā dzimušā “Wodan M” taukaudu cilmes šūnas olšūnās tika injicētas 2024. gada vasarā.
Igaunija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kas tik augstā līmenī strādā ar zirgu reproduktīvo biotehnoloģiju. Tā ir otrā Eiropas valsts, kurai ir veiksmīgi izdevies radīt klonētu kumeļu. Iepriekš klonēti kumeļi ir veiksmīgi radīti “Avantea” centrā Itālijā.
2024. gadā Igaunijas Dabaszinātņu universitātes un staļļu “Luunja” un “Perilas” sadarbībā piedzima Igaunijā pirmais intracitoplazmatiskās spermas injekcijas (ICSI) kumeļš “Endex”. Šī metode ietver viena spermatozoīda injicēšanu nobriedušā olšūnā, lai radītu “mēģenes” embriju. Tas bija nozīmīgs solis reproduktīvās tehnoloģijas attīstībā un deva impulsu zirgu klonēšanas uzsākšanai.
Rakstīt komentāru