LMT zvanu ugunsmūris divos mēnešos bloķējis vairāk nekā 2,3 miljonus krāpniecisku zvanu

Mobilo sakaru operatora SIA “Latvijas mobilais telefons” (LMT) zvanu ugunsmūris pirmajos divos darbības mēnešos, kopš ieviests kopējais sakaru operatoru risinājums krāpniecisku zvanu novēršanai, ir pārtvēris vairāk nekā 2,3 miljonus krāpniecisku zvanu.

Vienlaikus marta nogalē fiksēts būtisks aktivitātes pieaugums – īsā laika posmā bloķēti aptuveni 580 000 izsaukumu ar krāpnieku brīvi izvēlētiem, viltotiem Lietuvas mobilo tīklu numuriem.

LMT Privātpersonu apkalpošanas dienesta direktore Ilze Saulīte norāda, ka pirmajā mēnesī pēc zvanu ugunsmūra risinājuma ieviešanas novērots būtisks krāpniecisko zvanu apjoma samazinājums, jo, sistēmiski bloķējot šādus mēģinājumus, to veikšana zaudē praktisku jēgu. Tomēr marta beigās novērotais krāpniecisko izsaukumu apjoma pieaugums apliecina, ka tehnoloģiskos risinājumus nepieciešams kombinēt ar nepārtrauktu modrību.

Saulīte atzīmē, ka tāpat kā LMT pastāvīgi strādā pie drošības risinājumu pilnveides, arī krāpnieki šim procesam seko soli solī, meklējot jaunus veidus, kā ievilināt upurus savās lamatās.

LMT norāda, ka zvanu ugunsmūra risinājums ir ieviests starp Latvijas lielākajiem elektronisko sakaru tīkliem. Šajā sadarbībā notiek informācijas apmaiņa starp sakaru pakalpojumu sniedzējiem – LMT, SIA “Bite Latvija”, SIA “Tele2” un SIA “Tet” -, lai efektīvāk ierobežotu krāpniecību ar Latvijas mobilo sakaru numerāciju un stiprinātu iedzīvotāju drošību digitālajā vidē.

Zvanu ugunsmūris analizē katru no ārzemēm ienākošo zvanu, milisekundēs izvērtējot, vai konkrētais numurs pieder konkrētam Latvijas operatoram un patiešām atrodas ārzemēs, vai pastāv aizdomas par numura viltošanu. Ja numurs ir viltots, ugunsmūris to bloķē, ja nē – ļauj tam sasniegt adresātu.

LMT uzsver, ka tehnoloģiskie risinājumi arvien efektīvāk identificē un bloķē krāpnieciskos zvanus, taču būtiska loma joprojām ir sabiedrības informētībai. Krāpnieki bieži uzdodas par pazīstamiem uzņēmumiem, valsts iestādēm vai tuviniekiem, izmantojot sociālās inženierijas metodes un radot steidzamības sajūtu.

Saulīte norāda, ka zvans, visticamāk, ir krāpniecisks, ja zvanītājs rada viltus steigu un mudina uz nekavējošu rīcību, vilinot ar unikālu piedāvājumu vai draudiem par tūlītēju naudas zaudējumu. Tāpat par krāpniecisku raksturu var liecināt situācija, ja zvanītājs pieprasa sensitīvu informāciju – ne iestādēm, ne uzņēmumiem nav pamata telefonsarunā no klienta pieprasīt PIN kodus vai bankas datus, norāda Saulīte.

Tāpat Saulīte atzīmē, ka neparastas pazīmes, piemēram, neierasta ciparu kombinācija vai zvans no ārvalstīm gadījumos, ja tur nav biznesa vai privāto kontaktu, var būt signāli, ka zvans ir krāpniecisks. Neierasts sarunas stils, piemēram, saruna svešvalodā vai ar stipru akcentu, var liecināt, ka saņemts krāpnieka zvans. Tāpat pārāk tīra vai mehāniska valoda var vēstīt, ka krāpnieks izmanto mākslīgā intelekta tehnoloģijas upura uzrunāšanai.

Saulīte uzsver, ka, saņemot aizdomīgu zvanu, ieteicams nekavējoties pārtraukt sarunu un neiesaistīties tālākā komunikācijā. Par šādiem gadījumiem vēlams informēt savu operatoru, Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju “Cert.lv” un Valsts policiju, jo savlaicīga ziņošana palīdz uzlabot drošības risinājumus un var mazināt krāpniecības riskus kopumā.

LMT grupas apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 335,1 miljons eiro, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2024. gadā.

2024. gadā LMT koncerns strādāja ar 308,608 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,5% mazāk nekā 2023. gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 6,1% un bija 34,038 miljoni eiro.

LMT kapitālā 49% pieder Zviedrijas “Telia Company” un tās meitaskompānijai “Sonera Holding”, pa 23% akciju pieder SIA “Tet” un VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC), bet 5% – SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor”” (“Possessor”).

“Telia” ir parakstījusi saprašanās memorandu ar Latviju, AS “Latvenergo” un AS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) par visu tai piederošo SIA “Tet” un LMT akciju pārdošanu. Pēc “Telia” piederošo daļu izpirkšanas un stratēģiskā investora piesaistes visām darījumā iesaistītajām pusēm – “Latvenergo”, LVRTC, “Possessor” un stratēģiskajam investoram – varētu piederēt apmēram 25% no abu uzņēmumu kapitāldaļām.