Aptauja: Latvijā 11% iedzīvotāju nav ikmēneša medicīnisko izdevumu
Latvijā 11% iedzīvotāju nav ikmēneša medicīnisko izdevumu, informēja bankā “Citadele”, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem.
Biežāk šādu atbildi aptaujā snieguši vīrieši un jaunieši jeb iedzīvotāji vecumā no 19 līdz 29 gadiem, tomēr arī 6% iedzīvotāju virs 60 gadu vecuma norādījuši, ka viņi iztiek bez ikmēneša tēriņiem medicīnai.
Tāpat aptaujā secināts, ka biežāk vairāk par 100 eiro ik mēnesi veselībai atvēl iedzīvotāji laukos – 22%, kamēr no pilsētu iedzīvotājiem aptuveni 15% pārsniedz šo summu.
Summu no 201 līdz 400 eiro medicīnas izdevumiem visbiežāk atzīmējuši iedzīvotāji ar vismazākajiem kopējiem mājsaimniecības ienākumiem – 13%. Aptaujas veicēji pieļauj, ka tie varētu būt nestrādājošie iedzīvotāji ar nopietnākām veselības problēmām, kuriem ar medicīnas izdevumiem palīdz tuvinieki vai valsts.
Izteikts vairākums jeb 73% iedzīvotāju ik mēnesi medicīnai tērē līdz 100 eiro, liecina aptauja. Lai gan šī summa ir populārākā visās iedzīvotāju kategorijās, nedaudz biežāk to izvēlējušies norādīt aptaujātie vecumā no 40 līdz 49 gadiem un tie, kuri dzīvo divatā.
Tā kā ikmēneša tēriņus līdz 100 eiro aptuveni vienlīdz bieži norādījušas arī iedzīvotāju grupas ar maziem ienākumiem, pastāv iespēja, ka daļai ar šo summu ir par maz kvalitatīvai un pilnvērtīgai veselības aprūpei, norāda bankas “Citadele” Baltijas klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale.
Viņa skaidro, ka jauniešiem varētu nebūt vajadzības pēc regulāriem medicīniskiem izdevumiem, jo visbiežāk šajā vecuma posmā veselība ir laba. Savukārt Latvijas vīrieši neslimo mazāk – viņi vienkārši biežāk nekā sievietes noliedz nepieciešamību pēc zālēm vai citas medicīniskas palīdzības.
“Tomēr pārējie aptaujas rādītāji liek domāt, ka lielākajai daļai sabiedrības, kas norādījusi, ka netērē veselībai, visticamāk, pietrūkst tam naudas – tā ir daļa pensionāru, kā arī nestrādājošie un pašnodarbinātie,” norāda Zemgale.
Iedzīvotāju aptauju banka “Citadele” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija” veica 2026. gada janvārī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Rakstīt komentāru