Uzdod divās nedēļās sagatavot konkrētākus risinājumus 1. tipa diabēta pacientu nodrošināšanai ar sensoriem un insulīna sūkņiem

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien uzdeva Veselības ministrijai (VM) divu nedēļu laikā sagatavot konkrētākus risinājumus 1. tipa cukura diabēta pacientu nodrošināšanai ar nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmām jeb sensoriem un insulīna sūkņiem.

VM parlamentārā sekretāre Līga Āboliņa uzsvēra, ka 1. tipa cukura diabēts jau ilgāku laiku ir ministrijas uzmanības lokā. Viņa sacīja, ka šo tehnoloģiju nodrošināšana ir nepieciešamība, sevišķi strādājošiem cilvēkiem.

Valsts apmaksā insulīna sūkņus pacientiem līdz 24 gadu vecumam. Apmaksa pacientiem līdz 18 gadu vecumam sākta 2020. gadā, bet no 2024. gada tā paplašināta pacientiem līdz 24 gadu vecumam. Savukārt glikozes monitorēšanas sistēmas valsts apmaksā pacientiem līdz 18 gadu vecumam, bet no 2025. gada 1. jūlija apmaksa paredzēta arī grūtniecēm, transplantācijas pacientiem un pacientiem pēc aizkuņģa dziedzera rezekcijas.

Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas plānā paredzēts 2027. gadā uzlabot glikozes līmeņa monitorēšanu 1. tipa cukura diabēta pacientiem no 18 līdz 24 gadu vecumam, kam nepieciešami 232 490 eiro. Tāpat plānots uzlabot glikozes līmeņa monitorēšanu 1. tipa cukura diabēta pacientiem ar smagām un vai biežām hipoglikēmijām, labilu diabēta gaitu un nopietnām diabēta vēlīnām komplikācijām, kam nepieciešami 774 965 eiro.

Sēdē tika skatīti arī aprēķini nepieciešamajam papildu finansējumam nepārtrauktas glikozes monitorēšanas sistēmu un insulīna sūkņu nodrošināšanai pieaugušajiem pacientiem no 18 gadu vecuma.

Nacionālā veselības dienesta (NVD) aplēses liecina, ka glikozes monitorēšanas sistēmu nodrošināšanai visiem pacientiem no 18 gadiem ar 100% kompensāciju nepieciešami 9 710 608 eiro pirmajā gadā un 11 019 680 eiro otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā gadā, ar 75% kompensāciju – 7 284 800 eiro pirmajā gadā un 8 265 600 eiro otrajā līdz piektajā gadā, bet ar 50% kompensāciju – 4 855 304 eiro pirmajā gadā un 5 509 840 eiro otrajā līdz piektajā gadā.

Savukārt insulīna sūkņiem ar piederumiem 50% pacientu no glikozes monitorēšanas sistēmu lietotājiem no 18 gadu vecuma ar 100% kompensāciju nepieciešami 10 560 000 eiro pirmajā gadā, 13 760 000 eiro otrajā gadā, 6 400 000 eiro trešajā un ceturtajā gadā un 13 760 000 eiro piektajā gadā, bet ar 50% kompensāciju – 5 280 000 eiro pirmajā gadā, 6 880 000 eiro otrajā gadā, 3 200 000 eiro trešajā un ceturtajā gadā un 6 880 000 eiro piektajā gadā.

Tikai insulīna sūkņu piederumiem 50% pacientu no glikozes monitorēšanas sistēmu lietotājiem no 18 gadu vecuma ar 75% kompensāciju nepieciešami 2 400 000 eiro pirmajā gadā un 4 800 000 eiro otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā gadā, bet ar 50% kompensāciju – 1 600 000 eiro pirmajā gadā un 3 200 000 eiro otrajā līdz piektajā gadā.

Latvijas Endokrinologu asociācijas vadītāja Una Gailiša sēdē norādīja, ka lielākajā daļā Eiropas valstu diabēta tehnoloģijas – nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmas un insulīna sūkņi – 1. tipa cukura diabēta pacientiem tiek kompensēti 100% apmērā.

Asociācija, ņemot vērā ierobežotos budžeta līdzekļus, rosina sensorus 100% apmērā kompensēt bērniem ar 1. tipa cukura diabētu, grūtniecēm ar cukura diabētu, pacientiem pēc orgānu transplantācijas un pacientiem pēc aizkuņģa dziedzera rezekcijas, bet visiem 1. tipa cukura diabēta pacientiem noteikt 75% kompensācijas apmēru.

Asociācijas dati liecina, ka Latvijā reģistrēti ap 7000 1. tipa cukura diabēta pacientu, tostarp bērni, kuri šīs tehnoloģijas jau saņem, bet aptuvenais lietotāju skaits varētu būt no 3500 līdz 4000 pacientu.

Pie 100% kompensācijas tas prasītu aptuveni sešus miljonus eiro gadā, bet pie 75% kompensācijas – 4,5 miljonus eiro gadā, liecina asociācijas aplēses.

Kā tūlītējs ietaupījums tika minēts tas, ka pacienti nelietotu glikometru teststrēmeles, būtiski samazinātos akūtās cukura diabēta hospitalizācijas un samazinātos slimības lapu izsniegšana cukura diabēta akūtu dekompensāciju dēļ.

Savukārt ilgtermiņā pacientiem agrīni neattīstītos cukura diabēta komplikācijas un būtu iespējams novērst agrīnu invaliditāti.

Insulīna sūkņu piederumus asociācija rosina 100% apmērā kompensēt bērniem un grūtniecēm ar 1. tipa cukura diabētu, kā arī pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu un nopietnām cukura diabēta komplikācijām pēc universitātes slimnīcas konsīlija slēdziena, kas vidēji būtu 100 pacienti gadā. Citiem 1. tipa cukura diabēta pacientiem asociācija rosina noteikt 75% kompensāciju.

Āboliņa sacīja, ka galvenais jautājums ir par finansēšanas modeli, ar kuru straujāk vai lēzenāk varēs panākt šo tehnoloģiju nodrošinājumu pacientiem.

Viņa atzīmēja, ka, piemēram, vienreizēja apropriācijas pārdale nelīdzētu ilgtermiņā un nebūtu labs risinājums. NVD direktors Āris Kasparāns norādīja, ka nevar pieļaut, ka kādā brīdī ierīču nodrošinājums ir, bet tad pārtrūkst. Deputāte Līga Kozlovska (ZZS) pauda, ka apropriācijas pārdale tomēr būtu labs pirmais solis. Vienlaikus viņa pauda bažas, ka sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas plānam 2027. gadā vispār nav paredzēts finansējums. Līdz ar to, ja plānā ietilpst arī pasākumi 1. tipa diabēta pacientu aprūpes uzlabošanai, veidojas fragmentārisms. Deputāte arī uzsvēra, ka ir jāzina, cik un kam no plāna atvēlētas noteiktas naudas summas.

VM un NVD pārstāvji solīja sakārtot visas prioritātes un vajadzības nākamā gada budžeta plānošanā, paturot diabēta pacientus ļoti augstā prioritātē.

Jau ziņots, ka diabēta biedrība pagājušajā nedēļā pie Saeimas ēkas pulcējās protestā, prasot valstij kompensēt 1. tipa diabēta pacientiem nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sensorus.