IZM rosina pastiprināt augstskolu atbildību ārvalstu studentu uzņemšanā

 Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina pastiprināt augstskolu atbildību ārvalstu studentu uzņemšanā un studiju procesā.

Kā norādīja ministrijā, tā sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem Imigrācijas likumā un Augstskolu likumā, lai pastiprinātu studiju procesa uzraudzību. Tostarp paredzēts noteikt, ka ārvalstu studentam, kurš ir eksmatrikulēts no Latvijas augstskolas, pirms atkārtotas pieteikšanās studijām Latvijā būs jāatgriežas savā mītnes valstī. Plānots arī noteikt minimālo vidējo vērtējumu vismaz 60% apmērā profilējošajos priekšmetos.

Tāpat iecerēts, ka augstskolai varēs liegt uzaicināt jaunus studentus, ja vairāk nekā 30% no iepriekš uzaicinātajiem saņēmuši vīzu atteikumu. Ministru kabineta noteikumos paredzēts noteikt starptautiski atzītus sertifikātus angļu valodas zināšanu apliecināšanai, kā arī prasību ārvalstu studentiem apgūt latviešu valodu vismaz A2 līmenī.

IZM strādā arī pie augstākās izglītības internacionalizācijas stratēģijas. Tajā paredzēts noteikt ārvalstu studentu piesaistes mērķa valstis un stiprināt datos balstītu pieeju, lai vērtētu izglītības un pētniecības starptautisko kvalitāti, kā arī sekotu ārvalstu absolventu gaitām darba tirgū.

Jaunus virzienus augstskolas internacionalizācijas politikā iezīmējusi Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), uzsverot augstāku kvalitāti, drošību un mērķtiecīgu ārvalstu studentu piesaisti, aģentūru LETA informēja augstskolā.

RTU norādīja, ka tā pakāpeniski samazina trešo valstu studentu skaitu, vienlaikus palielinot studējošo skaitu no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās zonas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības valstīm. Augstskola arī paaugstina iestājpārbaudījumu prasības, lai atlasītu motivētus reflektantus ar labām zināšanām eksaktajos priekšmetos un dabaszinātnēs. Tāpat plānots palielināt maģistrantūras un doktorantūras studentu īpatsvaru.

RTU rektors Tālis Juhna norādīja, ka universitāte koncentrējas uz talantu piesaisti un izvirzījusi mērķi nākotnē iekļūt starp 500 labākajām universitātēm starptautiskos reitingos. Pašlaik RTU studē studenti no 106 valstīm, un ārvalstu studenti veido aptuveni piekto daļu no kopējā studējošo skaita.

2025./2026. akadēmiskajā gadā studijas Latvijas augstskolās sāka aptuveni 4000 mobilo studentu, kas ir par 2,4% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Kopumā Latvijā patlaban studē 11 900 studentu, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši ārvalstīs. Lielākā daļa no viņiem studē maģistra un bakalaura programmās, visbiežāk tādās nozarēs kā sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības, veselības aprūpe un sociālā labklājība, kā arī dabaszinātnes, matemātika un informātika.

Visvairāk studentu Latvijā ierodas no Indijas, Uzbekistānas, Zviedrijas, Ukrainas un Vācijas. Gandrīz puse no visiem mobilajiem studentiem studē RTU un Rīgas Stradiņa universitātē.

Kā vēstīts, arī Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi un iesniegusi priekšlikumu paketi grozījumiem Imigrācijas likumā, tostarp rosinot noteikt, ka augstskolām būs jāziņo Valsts robežsardzei par trešo valstu studentiem, kuri neattaisnoti kavē lekcijas vismaz trīs dienas līdzšinējo 14 vietā,  pavēstīja ministrijā.

Priekšlikumi iesniegti uz trešo likumprojekta lasījumu Saeimā.

Ministrijā skaidro, ka daļa no priekšlikumiem papildina IeM jau izstrādāto un Ministru kabinetā (MK) apstiprināto rīcības plānu trešo valstu pilsoņu kontroles stiprināšanai.

Viens no priekšlikumiem attiecināms uz studiju procesu un studentiem no trešajām valstīm. Proti, ja līdz šim augstskolām vajadzēja ziņot Valsts robežsardzei par ārvalstu studentu, kurš neattaisnoti kavē lekcijas 14 dienas, tad IeM rosina kavēto dienu skaitu saīsināt līdz trīs dienām.

Saeimas otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Imigrācijas likumā cita starpā paredz ieviest vienotu pastāvīgās uzturēšanās statusu.

Šie Imigrācijas likuma grozījumi Saeimā atrodas jau no 13. Saeimas laikiem. Likumprojektam uz otro lasījumu tika iesniegti kopumā 130 priekšlikumu. Lielu daļu no tiem veidoja Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi, kuri Saeimas sēdē tika atbalstīti.