Deputāte: Kuldīgas vecpilsētas likumprojekts pavērs iespējas ierobežot vēja parkus trīs novados

Ar Kuldīgas vecpilsētas aizsardzības un saglabāšanas likumprojektu tiks pavērtas iespējas ierobežot vēja parku attīstību Kuldīgas, Saldus un Ventspils novados, izriet no Saeimas deputātes Ingas Bērziņas (JV) medijiem izplatītā paziņojuma.

Pagājušajā piektdienā no Kurzemes ievēlētie Saeimas deputāti izbraukumā Kuldīgā apsprieda vecpilsētas aizsardzības un saglabāšanas likumprojektu, ko Saeima 15. janvārī apstiprināja otrajā lasījumā.

Bērziņa norāda, ka viens no aktuālākajiem likumprojekta jautājumiem ir ainavu aizsardzība, par ko ir bijis daudz sarunu, galvenokārt ar vēja parku attīstītājiem. Viņa norāda, ka šis likuma punkts skars ne tikai Kuldīgas novada teritoriju, bet arī daļu no Ventspils un Saldus novada teritorijas, kur pieteiktas vairākas vēja parku ieceres.

Kuldīgas novada pašvaldības Būvniecības nodaļas vadītāja, arhitekte Jana Jākobsone skaidro, ka nepieciešamību vērtēt ietekmi uz ainavu nosaka Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību, kam Latvija pievienojusies pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. “Konvencijas operatīvās vadlīnijas nosaka, ka ir jāvērtē ne tikai pasaules mantojuma vieta un pasaules mantojuma vietas aizsardzība, bet jebkura iespējamā potenciālā ietekme plašākā teritorijā,” norāda Jākobsone.

Valsts to var īstenot divos veidos. Pirmais paredz, ka mantojuma vietas pārvaldnieks sūta ieceri Pasaules mantojuma centram, un tas pieņem lēmumu, kuros gadījumos vajag vērtēt ietekmi uz vidi. Pašvaldībā norāda, ka Kuldīga izvēlējusies otru pieeju, kādu lieto arī citās Eiropas valstīs. Ticis veikts pētījums, lai iezīmētu riska zonas un potenciālajiem attīstītājiem ar īpaši augstiem objektiem “pateiktu priekšā”, kurās teritorijās varētu būt jāvērtē potenciālā ietekme uz mantojuma vietu, bet kurās nē. Šādu procedūru iecerēts ierakstīt Kuldīgas likumā, norāda pašvaldībā.

Pētījumu izstrādājuši starptautiski eksperti, veicot augstuma mērījumus no konkrētiem punktiem vecpilsētā, no kuriem ainavai jābūt uzskatāmai. “Šis ir ļoti profesionāli izstrādāts materiāls, apjomīgs pētījums. Šāds pamatojums konkrētās zonās vai vietās nav balstīts uz man patīk vai man nepatīk – vai nu ir ietekme, vai tās nav,” skaidro Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska (“Kuldīgas novadam”).

Vēja parku attīstītāji var iepazīties ar izveidoto karti un saprast, kādi ir konkrētās zonas nosacījumi attiecībā uz objektu augstumu, vai būs jāveic ietekmes novērtējums. Ja šāda pētījuma nebūtu, jebkurai iecerei, par kuru vecpilsētas sadarbības padome secinātu, ka tai varētu būt zināma ietekme, būt jāveic padziļināts ietekmes uz ainavu vērtējums. Šāds process ilgst apmēram gadu, kas principā apstādina visus procesus, norāda domes priekšsēdētāja.

Saeimas deputātu un pašvaldības pārstāvju tikšanās laikā pārrunāts arī jautājums par Kuldīgas vecpilsētas sadarbības padomi un tās sastāvu. Iecerēts, ka pārsvarā padomē darbosies speciālisti, kā arī sabiedrības pārstāvji.

Vēl likumā iekļauti punkti par īpašumu piespiedu atsavināšanu un pašvaldības pirmpirkuma tiesībām. Tie nepieciešami, lai pašvaldība varētu rīkoties gadījumos, kad īpašnieku vainas dēļ vērtīga ēka iet bojā. Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja atgādināja, ka pašvaldība varēs iegādāties īpašumu tikai funkcijas veikšanai. Kā piemēru Astaševska minēja konkrētu ēku – valsts nozīmes kultūras pieminekli, kas ir avārijas stāvoklī. Ēka iet bojā, īpašniekiem nav līdzekļu, lai to sakārtotu. Īpašnieki piedāvā ēku iegādāties par summu, kas ir trīs līdz četras reizes augstāka nekā tirgus cena, taču pašvaldība par tādu cenu īpašumu atpirkt nevar. “Ir izieti visi iespējamie procesi, un mēs esam spiesti noskatīties, kā valsts nozīmes piemineklis vienkārši iet bojā, jo nevienam nav tādu tiesību iejaukties,” atzīst Astaševska.

Savukārt punkts par obligāto apdrošināšanu īpašumiem UNESCO teritorijā nepieciešams, jo visaugstākais risks ir saistīts ar uguns nelaimēm, bet apdrošinātāju kompensācija ļaus atjaunot īpašumu iepriekšējā stāvoklī. Tiem, kas apdrošināšanu nespēs iegādāties, pašvaldība palīdzēs saistošajos noteikumos fiksētā kārtībā, pamato likumprojekta autori.

Astaševska uzsvēra, ka šis ir speciālais likums, kas ir radīts konkrētai pasaules mantojuma vietai. Latvijā pasaules mantojuma vietas ir divas – Rīgas un Kuldīgas vecpilsēta. Kuldīgas pašvaldība likumu virza tāpēc, lai valsts līmenī nostiprinātu regulējumu, kas ļautu Kuldīgas īpašās vērtības nosargāt, jo tā ir visas valsts kopīgā atbildība. Lai gan daudz kas ir atrunāts Kuldīgas novada pašvaldības saistošajos noteikumos, ir jautājumi, kam nav spēkā esoša regulējuma. Tos arī risina likumprojektā, skaidro pašvaldības vadītāja.

Likumprojektu skata Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdēs, un ir noslēdzies termiņš priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam. Paralēli notiek darba grupas sanāksmes, kurās risina sarunas ar iesaistītajām pusēm, tostarp vēja parku attīstītājiem, kurus skar likumā ietvertā norma, kas saistīta ar Kuldīgas vecpilsētas ainavas aizsardzību.

Saeimas deputāte Bērziņa prognozē, ka Kuldīgas likumprojektu trešajā lasījumā Saeimā varētu pieņemt turpmāko pāris mēnešu laikā.