Pensiju otrā līmeņa dalībnieku skaits augsta riska plānos pusotra gada laikā pieaudzis līdz 45%

Valsts fondēto jeb pensiju otrā līmeņa dalībnieku, kuri izvēlas ieguldīt augsta riska plānos, īpatsvars kopš 2024. gada 1. jūlija ir pieaudzis no 33% līdz 45%, aģentūru LETA informēja Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā secināts, ka atbilstoša ieguldījumu plāna izvēle pusotra gada laikā ir palielinājusi pensiju otrā līmeņa uzkrājumus vismaz par 37,5 miljoniem eiro.

Latvijas Bankas pērn veiktā aptauja liecina, ka 56% iedzīvotāju ir apzināti izvēlējušies savu pensiju otrā līmeņa ieguldījumu plānu. Tas liecina, ka liela daļa pensijas uzkrājuma veidotāju ir ņēmuši vērā ieteikumu atbildīgi izturēties pret pensijas kapitālu un izdarījuši apzinātu atbilstoša plāna izvēli, kas ļaus tiem ilgtermiņā uzkrāt būtiski vairāk.

No 2024. gada 1. jūlija pensiju otrā līmeņa regulējumā ieviestas pārmaiņas, lai tā dalībnieki būtu labāk informēti par viņiem atbilstošo ieguldījumu plānu. Pensiju otrā līmeņa līdzekļu pārvaldītājiem jāizvērtē, vai dalībnieks izmanto vecumam un vajadzībām atbilstošu ieguldījumu plānu, un neatbilstības gadījumā pārvaldītāji viņu par to informē un iesaka piemērotāko ieguldījumu plānu.

Aizvien vairāk pensiju otrā līmeņa dalībnieku izvēlas pensiju uzkrāt augsta riska ieguldījumu plānos, kas ilgtermiņā sniedz iespēju uzkrāt vairāk.

Pēc Latvijas Bankas aplēsēm, cilvēks, kurš saņem vidējo algu un visu darba mūžu uzkrāj vecumam atbilstošā ieguldījumu plānā, pensiju otrajā līmenī var uzkrāt aptuveni 760 000 eiro. Savukārt, ja uzkrāj tikai vidēja riska plānā, gala uzkrājums var būt aptuveni divas reizes mazāks, bet zema riska plānā – pat trīs reizes mazāks.

Latvijas Bankā norāda, ka pensiju pirmais un otrais līmenis Latvijā ir obligāts. Iestādē aicina neizturēties vieglprātīgi pret iespēju veidot labāk nodrošinātas vecumdienas un pārliecināties, ka ir izvēlēts vecumam atbilstošs pensiju otrā līmeņa ieguldījumu plāns.

Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā “Latvija.lv” ir iespēja pārbaudīt, kurā pensiju otrā līmeņa plānā tiek veidots individuālais uzkrājums, savukārt pie pensiju pārvaldnieka var noskaidrot, vai esošais ieguldījumu plāns ir vecumam atbilstošs. Ja tas nav vecumam atbilstošs, to var nomainīt portālā “Latvija.lv”.

Latvijas Bankas uzdevumā “Latvijas Fakti” 2025. gada novembrī veica aptauju, kurā piedalījās 1003 resondenti.