Saeima trešo reizi plāno lemt par grozījumiem būtiskai tālmācības ierobežošanai pirmajās sešās klasēs

 Saeima šodien trešo reizi galīgajā lasījumā plāno lemt par grozījumiem Izglītības likumā, kas paredz būtiski ierobežot tālmācības pieejamību pamatizglītības pirmajā posmā – 1. līdz 6. klašu skolēniem.

Pagājušās nedēļas Saeimas sēdē koalīcijas deputāti lūdza šo iepriekš neizskatīto jautājumu nepabeigt un pāriet pie nākamā jautājuma izskatīšanas.

Kā noskaidroja, vairāki deputāti, tostarp no koalīcijas, bija devušies komandējumos, kas nozīmē, ka jautājumā par tālmācību, visticamāk, netiktu nodrošināts kvorums, tāpēc šis jautājums tiks skatīts Saeimas sēdē nākamnedēļ.

Pēdējā rudens sesijas sēdē arī parlaments par šiem grozījumiem nelēma, jo koalīcijas partijas nespēja nodrošināt kvorumu.

Pirmo reizi balsojot par likumprojektu, par to nobalsoja 46 deputāti, bet divi – Andrejs Ceļapīters un Igors Rajevs – bija pret. Otro reizi balsojot, par bija 46, pret bija divi – Ceļapīters un Rajevs -, bet atturējās viena deputāte – Skaidrīte Ābrama.

Pēc stundas pārtraukuma, atkārtoti balsojot par likumprojektu, koalīcijas deputāti atkal nespēja nodrošināt kvorumu, līdz ar to Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) sēdi slēdza.

Grozījumu mērķis ir precizēt izglītības formas un stiprināt iegūtās izglītības kvalitāti. Izmaiņas paredz aizstāt neklātieni ar nepilna laika klātieni, vienlaikus ieviešot kombinētās mācības. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija norāda, ka tās ļaus organizēt mācību procesu, elastīgi kombinējot dažādus mācību līdzekļus un metodes, tostarp attālinātos elementus vai mācības tiešsaistē. Tāpat šāds regulējums paplašinās iespējas kvalitatīvai mācību nodrošināšanai klātienē, uzsver komisijā.

Iecerēts, ka kombinēto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību noteiks Ministru kabinets (MK).

Grozījumos precizēta arī iekļaujoša izglītība, lai veicinātu ikviena izglītojamā līdzdalības iespējas, kā arī izglītība vecāku vadībā, kuras kārtību un nosacījumus noteiks MK.

Vienlaikus grozījumos tiek noteikts stingrāks un skaidrāks regulējums tālmācības formai. Mācības tālmācībā vai ģimenē 1.-6. klasē plānots atļaut tikai uz vienu gadu tiem skolēniem, kuri būs saņēmuši pašvaldības izvērtējumu. Tajā būs jākonstatē īpaši apstākļi, kādēļ mācības šādā formā atbilst bērna labākajām interesēm. Tie var būt sociāli, veselības, izglītības pieejamības vai citi būtiski apstākļi, par ko atzinums būs jāsniedz pašvaldībai.

Plānots, ka pašvaldības varēs arī pagarināt termiņu, uz kādu izsniegts izvērtējums. Iecerēts, ka kritērijus un kārtību pašvaldību izvērtējumam noteiks MK.

Tāpat iecerēts, ka tālmācībā varēs mācīties bērni, kuri pastāvīgi dzīvo ārzemēs, kā arī tie skolēni, kuri jau sasnieguši 18 gadu vecumu, bet līdz tam nav ieguvuši pamatizglītību.

“Lai gan tālmācības formai ir vairākas priekšrocības, kas to padara pievilcīgu daudziem skolēniem un vecākiem, piemēram, elastība skolēniem mācīties viņiem piemērotā laikā un vietā, tomēr nereti cieš iegūtās izglītības kvalitāte, un to pierāda arī centralizēto eksāmenu rezultāti,” izmaiņu nepieciešamību pamato Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV).

Kā norāda Saeimas Preses dienestā, eksāmenu rezultāti skolēniem, kuri mācās tālmācībā, ir būtiski zemāki. Tālmācības skolās 84% no visiem matemātikas eksāmena kārtotājiem rezultāts ir zem vidējā valstī. Turklāt esot skolas, kur pat 38% eksāmena kārtotāju nesasniedz 10% vērtējumu. Tāpat arī 69% no visiem latviešu valodas eksāmena un 63% angļu valodas eksāmena kārtotājiem, kuri mācījušies tālmācībā, rezultāts ir zem vidējā valstī, liecina likumprojekta anotācijā apkopotā informācija.

Klātienes mācības ir ļoti būtiskas, jo dod lielāku iespēju saņemt tiešu atbalstu no skolotāja, norāda grozījumu autori. Tālmācībā bērniem esot arī grūtāk pilnvērtīgi attīstīt sociālās prasmes – mijiedarbību ar vienaudžiem, kā arī skolotājiem un citiem skolas darbiniekiem, kas palīdz veidot komunicēšanas, sadarbības un empātijas prasmes. Tāpat skolā bērni atrodas strukturētā vidē, kurā ir nodrošināta dienas kārtība, kas palīdz attīstīt disciplīnu un laika pārvaldības prasmes, kā arī ir garantētas fiziskās aktivitātes – sporta stundas -, kas veicina fizisko attīstību un veselību, uzsver izmaiņu autori.

Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošie dati par 2024. gadu liecina, ka pamatizglītības pakāpē tālmācībā mācījās 3500 skolēnu, bet kopumā visās pakāpēs – 12 800 skolēnu.

Paredzēts, ka kritērijus un kārtību, kādos skolas varēs īstenot mācības tālmācībā, noteiks MK, ietverot arī prasības tehniskajai videi un mācību materiālu sagatavošanai, kā arī skolēnu regulārai ikdienas darbībai un atbalstam izglītojamajiem, paredzot tiešā kontakta īpatsvaru un kvalitātes prasības. Tās ietvers arī kritērijus pedagogu darbībai un atgriezeniskās saites nodrošināšanai skolēniem un viņu vecākiem.

Grozījumi MK deleģēs noteikt prasības, kā attālināti īstenojamas izglītības programmas latviešu valodas, Latvijas vēstures un kultūras, Latvijas dabas un ģeogrāfijas apguvei tiem skolēniem, kuri dzīvo ārzemēs.

Iecerēts, ka pāreja uz jauno regulējumu tālmācībai stātos spēkā pakāpeniski. Jaunās normas attiecībā uz 1. klasi būs spēkā jau no nākamā mācību gada. No 2027. gada 1. septembra jaunais tālmācības regulējums būs attiecināms arī uz 2. un 4. klasi, no 2028. gada 1. septembra – uz 3. un 5. klasi, bet no 2029. gada 1. septembra – arī uz 6. klasi.