


Pieņem likuma grozījumus, lai nodrošinātu augstāku patērētāju tiesību aizsardzības līmeni apdrošināšanas jomā



Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Apdrošināšanas līguma likumā un Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā, lai uzlabotu apdrošināšanas pakalpojumu kvalitāti un nodrošinātu augstāku patērētāju tiesību aizsardzības līmeni.
Ar grozījumiem pilnveidos apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, uzlabojot apdrošinājuma ņēmēju, īpaši fizisko personu, izpratni par apdrošināšanas līgumiem, to saturu un piemērošanu.
Pamats šīm izmaiņām ir 2024. gada jūlija plūdi, kad vairāki apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji atteicās izmaksāt kompensācijas, pamatojoties uz normatīvu interpretāciju. Minētais precedents izgaismoja nepieciešamību pēc skaidrāka un caurskatāmāka tiesiskā regulējuma, kas nodrošinātu augstāku patērētāju interešu aizsardzību un viennozīmīgu prasību piemērošanu apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanā, uzskata izmaiņu autori.
Likumu grozījumi paredz vairākas būtiskus izmaiņas, norādījusi EM. Pirmkārt, likumā noteikts, ka apdrošināšanas līguma noteikumiem, kas paredzēti fiziskām personām, jābūt sagatavotiem vienkāršajā valodā, ievērojot to, ka noteikumos ietveramā informācija ir saprotama personām, kurām nav speciālu zināšanu tieslietās vai finanšu pakalpojumos. Tekstā terminiem jābūt skaidri definētiem, tekstam jābūt loģiski strukturētam, teikumiem jābūt vienkāršiem, kā arī jālieto citi vienkāršās valodas principi.
Šādu prasību var nepiemērot uz apdrošināšanas līguma noteikumiem par lielo risku apdrošināšanu un apdrošinājuma ņēmēja profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.
Otrkārt, apdrošinātājam ir pienākums nodrošināt, ka apdrošinājuma ņēmējs iepazīstas ar līguma noteikumiem pirms tā noslēgšanas, neatkarīgi no tā, kādā veidā un kur līgums tiek noslēgts.
Tāpat tiek precizēts, ka apdrošināšanas līgumu veido dokumentu kopums, kurā ietilpst apdrošināšanas polise, līguma noteikumi, kā arī visi apstiprinātie grozījumi un papildinājumi. Turklāt likumprojekts nosaka, ka apdrošināšanas polisē skaidri jānorāda gan apdrošinātie, gan neapdrošinātie riski, savukārt visi izņēmuma gadījumi, kuros apdrošināšanas atlīdzība netiek izmaksāta, ir obligāti iekļaujami līguma noteikumos.
Gadījumā, ja apdrošināšanas izplatītājam pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas radīsies strīds ar apdrošinājuma ņēmēju – fizisko personu -, apdrošināšanas izplatītāja pienākums būs pierādīt apdrošināšanas produkta informācijas dokumenta izsniegšanas faktu.
EM norāda, ka šis jaunais pienākums attieksies tikai uz tiem gadījumiem, kad ir radies strīds par dokumenta izsniegšanu, neattiecinot to uz visiem strīdiem, kas ir radušies starp apdrošināšanas izplatītāju un apdrošinājuma ņēmēju – fizisko personu.
Likumprojektā paredzēts pārejas periods apdrošināšanas līgumu sagatavošanai vienkāršajā valodā. Vienkāršākajiem un izplatītākajiem līgumiem – privātpersonu īpašuma, transporta, nelaimes gadījumu apdrošināšanai – pārejas periods ir līdz 2027. gada 1. janvārim.
Pārējiem līgumiem – vispārējās civiltiesiskās atbildības, būvniecības civiltiesiskās atbildības, veselības apdrošināšanas – sākotnēji pārejas periods bija paredzēts līdz 2027. gada 1. jūlijam.