Latvijā ieviesīs jaunu akadēmiskās karjeras ietvaru

Valdība otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikumu līdz 2030. gadam pakāpeniski ieviest jaunu akadēmiskās karjeras ietvaru, lai “nodrošinātu skaidru un sistemātisku karjeras ceļu pētniekiem un pedagogu vidē”.

Valdība iepazinās ar informatīvo ziņojumu, kurā esošā kārtība tiek vērtēta kā nepilnīga, jo tā ierobežo akadēmiskā personāla profesionālo izaugsmi un samazina Latvijas augstākās izglītības institūciju konkurētspēju.

IZM norāda uz pastāvošām neskaidrībām par akadēmisko amatu struktūru, darba laiku, akadēmiskā darba jomām un pienākumu proporcijām. Tas veicina akadēmiskā personāla aizplūšanu un kavē jauno zinātnieku piesaisti, problēmu iezīmē ministrija.

Jaunais ietvars pilnveidos pašreizējo akadēmisko struktūru, atbilstoši šogad spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, tostarp tenūras sistēmu un labās Eiropas prakses ieviešanu. Institūcijas varēs ieviest jaunas, uz praksi orientētas akadēmiskās pozīcijas. Plānots ieviest regulāra akadēmiskā personāla darba snieguma novērtēšanu vismaz reizi sešos gados, kā arī pilnveidota atlases, darbā pieņemšanas un paaugstināšanas amatā kārtība.

Lai nodrošinātu savlaicīgu pārejas procesa sagatavošanu, institūcijām indikatīvi līdz 2027. gada nogalei būs jāizstrādā un jāpublisko darba snieguma novērtēšanas kritērijus katram karjeras posmam. Novērtēšana būs veicama ne vēlāk kā pusgadu pirms akadēmiskā personāla amata termiņa beigām, norāda IZM.

Tāpat tiks ieviesti jauni akadēmiskā personāla nodarbinātības principi, tostarp līdzsvarotu darba slodzi un atbilstošu cilvēkresursu plānošanu, kā arī stratēģisku akadēmiskās karjeras virzību un cilvēkresursu plānošanu.

Esošajos akadēmiskajos amatos strādājošie darbinieki, kuru ievēlēšana notikusi pirms jaunā ietvara ieviešanas institūcijās, turpinās darbu līdz amata termiņa beigām saskaņā ar līdzšinējo regulējumu.

Pārejas periodā, kas ilgs līdz 2030. gada beigām, akadēmiskajiem darbiniekiem tiks nodrošināta drošības garantija – viņi netiks izslēgti no jaunās sistēmas, kamēr institūcijās nav izstrādāti darba snieguma novērtēšanas kritēriji un nav piedāvāts nepieciešamais atbalsts pārejai.

Tāpat institūcijām būs pienākums uzsākt individuālu dialogu ar katru darbinieku vismaz gadu pirms esošā amata termiņa beigām, skaidrojot pārejas posmus un iespējamās karjeras iespējas jaunajā sistēmā.

Tiek sagaidīts, ka reformas ieviešana nodrošinās Latvijas augstākās izglītības institūciju konkurētspēju, piesaistīs izcilu akadēmisko personālu un zinātniekus no diasporas un ārvalstīm, kā arī stiprinās Latvijas akadēmiskā personāla iesaisti starptautiskās zinātnes norisēs.

Par atbildīgo institūciju jaunā ietvara īstenošanā noteikta IZM, kurai uzdots sagatavot grozījumus vairākos normatīvajos aktos, tostarp līdz šā gada nogalei Augstskolu likumā, Zinātniskās darbības likumā un Profesionālās izglītības likumā. Profesijām atbilstošos pamatuzdevumus un kvalifikācijas prasības plānots precizēt arī profesiju klasifikatorā.

Ieviešanai nepieciešamais finansējums tiks nodrošināts no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, kā arī izmantojot Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda investīcijas. Valsts budžeta atbalsts tiks turpināts arī tenūras sistēmas ieviešanai, ko 2023. gada nogalē uzsāka zinātnes universitātes, sola IZM.