Zemkopības ministrija: Latvijā regulējums jau nodrošina dzīvnieku aizsardzību

Latvijā Civillikums un Dzīvnieku aizsardzības likums jau paredz dzīvniekus aizsargāt no ciešanām un nāves un nodrošināt to labturību, tāpēc Zemkopības ministrijas (ZM) ieskatā nav nepieciešami papildu grozījumi spēkā esošajā regulējumā, teikts ZM valsts sekretāra Ģirta Krūmiņa atbildes vēstulē Latvijas Veterinārārstu biedrībai (LVB).

ZM norāda, ka regulējumā jau ir nostiprināts uzskats, ka dzīvnieks nav vienkārši manta. “Civillikums satur normas par dzīvnieku kā lietu tiesību objektu, regulējot īpašuma tiesības uz dzīvnieku, bet tajā precīzi nav noteikts, ka dzīvnieks ir lieta,” teikts ZM vēstulē, skaidrojot, ka civiltiesiskā skatījumā dzīvnieki iedalāmi divās grupās – tie, kas jau pieder cilvēkam, un tie, kas pagaidām atzīstami par bezīpašnieka mantu.

Vienlaikus Dzīvnieku aizsardzības likumā ir noteikts, ka dzīvnieka īpašniekam ir Civillikumā noteiktā vara pār dzīvnieku. Šīs normas būtība ir nodalīt dzīvnieku no lietas, akcentējot, ka personai pret dzīvnieku jāparedz citāda rīcība nekā pret jebkuru nedzīvu lietu.

ZM secina, ka ne Civillikuma, ne Dzīvnieku aizsardzības likuma izpratnē dzīvnieki nav lietas un šo likumu regulējums dzīvniekus paredz aizsargāt no ciešanām un nāves un nodrošināt to labturību.

Savukārt tiesības piemīt tikai personai. Dzīvnieks ir tiesību objekts. “Lai gan cilvēks no dzīvnieka sagaida noteiktu rīcību un uzliek dzīvniekam noteiktus pienākumus (sargāt māju, ķert peles, uzstāties publikas priekšā cirkā), juridiskā izpratnē nevar runāt par pilnvērtīgām dzīvnieka tiesībām. Pastāv dzīvniekus aizsargājošas tiesību normas, tomēr tās nepiešķir dzīvniekam tiesības kā tādas (uz dzīvību, brīvību, veselību), bet gan uzliek cilvēkiem tiesiskus pienākumus dzīvniekus aizsargāt un nedarīt tiem pāri,” norāda ZM.

Ministrijā pauž uzskatu, ka nav nepieciešami grozījumi spēkā esošajā regulējumā. Vienlaikus ZM vēstulē informē, ka izstrādāt, organizēt un koordinēt politiku tiesību sistēmas, tostarp civiltiesību jomā, ir Tieslietu ministrijas (TM) kompetencē.

Jau ziņots, ka pirms dažām nedēļām platformā “manabalss.lv” tika iesniegta iniciatīva “Likumā noteikt, ka dzīvnieks nav manta, bet dzīva būtne”, un kolektīvā iesnieguma veidā Saeimas Prezidijs šo rosinājumu jau ir nodevis tālākai izskatīšanai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.

Iniciatīvas pamatā ir priekšlikums grozīt Civillikumu, tajā paredzot, ka “dzīvnieki nav manta, bet gan dzīvas būtnes”. Tās iesniedzēja Marta Mackeviča atsaucas uz citu valstu praksi, kur šāds regulējums jau pastāv, un uzsver tā nepieciešamību arī Latvijas tiesību telpā.

Tāpat vēstīts, ka arī LVB ieskatā Latvijas normatīvi jau nodrošina dzīvnieku aizsardzību, problēma ir tā pareizā piemērošanā, nevis likumos.LVB uzsver, ka pašreizējais normatīvais regulējums Latvijā pilnībā nodrošina dzīvnieku labturību un aizsardzību, tāpēc Civillikuma grozījumi, par ko ir iniciēta parakstu vākšana platformā “manabalss.lv”, nav nepieciešami.

LVB nosūtīja vēstuli Saeimas frakcijām, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Tieslietu ministrijai, Zemkopības ministrijai un Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātei.

LVB ieskatā Latvijas esošais regulējums ir konkurētspējīgs Eiropas līmenī. Lai gan Civillikuma grozījumu pieprasītāji apgalvo, ka Vācijā, Austrijā, Francijā, Spānijā vai Portugālē ir ieviests princips “dzīvnieks nav manta”, visās šajās valstīs, tāpat kā Latvijā, dzīvnieks ir īpašuma objekts, proti, dzīvnieks kādam pieder un uz to tiek attiecināts attiecīgajā valstī pastāvošais īpašuma tiesību regulējums.

Taču LVB norāda, ka īpašuma tiesības uz dzīvnieku nav absolūtas – Latvijas Dzīvnieku aizsardzības likums un preambula skaidri nosaka, ka dzīvnieki ir justspējīgas būtnes, kurām jānodrošina aizsardzība pret sāpēm, ciešanām un nāvi.