Pētījums: Krūts vēža pacientu dzīvildze Latvijā pieaugusi par 27%

Laika posmā no 2018. gada līdz 2024. gadam veikti būtiski uzlabojumi krūts vēža pacientu diagnostikā, ķirurģiskā un medikamentozā ārstēšanā, kā arī pacientu ceļa sakārtošanā, līdz ar to dzīvildze visās krūts vēža stadijās uzlabojusies par 27%, secināts pilotprojektā “Investīciju ekonomiskā analīze krūts vēža ārstēšanai Latvijā”.

Kā informēja Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā komanda, pētījumā salīdzinātas divas pacientu grupas, aptverot divus laika posmus – pirms un pēc ieguldījumiem. Salīdzinot grupas laika posmā no 2015. līdz 2017. gadam un laikā no 2022. līdz 2024. gadam, secināts, ka papildus uzlabotajam dzīvildzes rādītājam novērstas 129 nāves.

Pētījumā analizēti gan tiešie veselības un finanšu ieguvumi, gan netiešie ekonomiskie ieguvumi – darba ražīguma pieaugums, invaliditātes un mirstības samazināšanās, kā arī dzīves kvalitātes uzlabojums. Vienlaikus izvērtēti krūts vēža ārstēšanā veikto investīciju ieguvumi pacientiem un sabiedrībai kopumā.

Noskaidrots, ka katru gadu pacientēm attiecīgajā laika posmā iegūti 53 papildu dzīves gadi, savukārt hospitalizācijas dienu skaits samazinājies par 4000 jeb 29,6%, kas ļāvis ietaupīt 900 000 eiro gadā.

Līdztekus pētījuma rezultāti rāda, ka Latvija sasniedz rezultātus ar četras reizes mazāku investīciju apjomu uz pacientu nekā Pasaules Veselības organizācijas minimālais atdeves rādītājs.

Pētījuma līdzautore, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Metodiskās vadības centra ģimenes medicīnas jomā vadītāja Alīna Dūdele skaidro, ka pētījums apliecina, ka administratīvie dati var tikt efektīvi izmantoti veselības aprūpē veikto ieguldījumu novērtēšanai, neskatoties uz zināmajiem ierobežojumiem to izmantošanā, piemēram, atkarību no datu ievadīšanas mērķa un kodēšanas neprecizitātēm.

Ņemot vērā, ka veselības aprūpes sistēmā jau ir plaši pieejami dati, ir būtiski veidot sistēmisku pieeju to izmantošanai lēmumu pieņemšanā, lai nodrošinātu kvalitatīvu un savlaicīgu informāciju par veselības aprūpes pakalpojumiem iedzīvotājiem.

Vienlīdz svarīgi arī turpināt attīstīt datu infrastruktūru, veidojot vienotu, koordinētu pieeju datu sistematizācijai, vākšanai, glabāšanai un pieejamībai, sevišķi ņemot vērā straujo medicīnas tehnoloģiju attīstību un nepieciešamību pēc uz pierādījumiem balstītas veselības politikas veidošanas, norāda Dūdele.

Kā norāda pētījuma autori, jaunākie dati liecina, ka arvien vairāk vēža gadījumu tiek diagnosticēti agrīnās stadijās, tostarp 0. stadijā, kas sniedz iespēju sākt savlaicīgu un efektīvu ārstēšanu, tādējādi mazinot ilgtermiņa veselības un finansiālo seku risku pacientiem un veselības aprūpes sistēmai.

Skrīninga atsaucība 2025. gada pirmajā ceturksnī sasniegusi 63%, un krūts vēzis tiek konstatēts arvien agrīnāk.

Mediju pārstāvji tiek aicināti piedalīties pētījuma rezultātu prezentācijā un diskusijā, kas notiks 11. novembrī plkst. 13 Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē. Sēdē tiks prezentēti pētījuma dati, secinājumi un apspriesta turpmākā rīcība onkoloģiskās aprūpes pilnveidei Latvijā.

Pilotprojekts īstenots sadarbībā ar Veselības ministriju (VM), Slimību profilakses un kontroles centru, Nacionālo veselības dienestu, Latvijas Digitālās veselības centru, Amerikas Tirdzniecības palātu Latvijā, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociāciju un Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociāciju Latvijā.

Pētījuma datu analīzi īstenoja SIA “Longenesis” sadarbībā ar pētniekiem no Latvijas Universitātes un RSU. Pilotprojekts īstenots ar privātā finansējuma piesaisti no sadarbības partneriem.

Kā ziņots, pilotprojekts “Investīciju ekonomiskā analīze krūts vēža ārstēšanai Latvijā” sākts, lai novērtētu krūts vēža ārstēšanā veikto investīciju tiešos un netiešos ieguvumus pacientiem un sabiedrībai kopumā.

Pētījumā analizēti anonimizēti krūts vēža pacienšu dati, izmantojot veselības aprūpes nozares datu bāzes. Tāpat ticis testēts veselības ekonomikas izmantošanas modelis un publiskā – privātā sektora sadarbības formāts.

Krūts vēzis ir biežākā onkoloģiskā saslimšana sievietēm Latvijā, un tas īpaši skar sievietes darbspējīgā vecumā, tādēļ šī problēma ir jāvērtē ne tikai kā veselības aprūpes izaicinājums, bet arī kā nopietns tautsaimniecības jautājums, sacījis veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).

Latvijā ilgstoši veselības aprūpes finansējums ir nepietiekams. Vienlaikus ir zināms, ka ieguldījumi palīdz samazināt darba nespējas periodus, uzlabot pacientu darbspējas un veicināt produktivitāti, tādējādi sniedzot būtisku ieguldījumu valsts ekonomiskajā attīstībā. Šis ir īpaši nozīmīgs aspekts demogrāfiskās krīzes apstākļos, apgalvojusi ministrija.

VM valsts sekretāres vietniece Aiga Balode norādījusi, ka pētījums veicinās turpmāku veselības nozares institūciju, ārstniecības iestāžu un pacientu sadarbību, pilnveidojot onkoloģijas datu pieejamību un lietojamību, kļūstot par stratēģisku resursu ne vien esošās situācijas izvērtēšanai krūts vēža ārstēšanā, bet arī agrīnas diagnostikas iespēju paplašināšanai.

Latvijā līdz šim nav bijusi izveidota sistemātiska pieeja, lai novērtētu veselības nozarē veikto ieguldījumu plašāku ekonomisko ietekmi. Tomēr šādu pētījumu veikšana ir būtiska politikas plānošanā, veselības aprūpes kvalitātes uzlabošanā un racionālas budžeta plānošanas nodrošināšanā, skaidro VM. Ilgtermiņā tas nodrošinātu uz rezultātu balstītu pakalpojumu veidošanu un nodrošināšanu Latvijas pacientiem, un testētais veselības ekonomikas analīzes modelis turpmāk varētu kalpot kā instruments budžeta un investīciju lēmumu pieņemšanā veselības aprūpē.

Pilotprojektam izvēlētā diagnoze krūts vēzis ir izplatītākā pirmreizēji diagnosticēto audzēju lokalizācija sievietēm Latvijā. Ik gadu tas tiek diagnosticēts ap 1100 līdz 1200 pacientēm. Pateicoties nozīmīgiem ieguldījumiem krūts vēža pacienta ceļa sakārtošanā, ir pieejams valsts apmaksāts skrīnings un starptautiskajām vadlīnijām atbilstoša ārstēšana.

“Firmas.lv” informācija liecina, ka 2019. gadā reģistrētā “Longenesis” pilnībā pieder ASV Delavēras štatā reģistrētam uzņēmumam “Longenesis Inc.”, un tās vienīgā amatpersona ir Sergejs Jakimovs. Firmas pamatkapitāls ir 475 697 eiro, apgrozījums 2023. gadā bija 373 855 eiro, tā strādāja ar 239 496 eiro zaudējumiem. Finanšu dati par 2024. gadu vēl nav publiskoti.