Nākamā gada budžets apliecina valdības rūpes par drošību, ģimenēm un ekonomisko attīstību

Nākamā gada valsts budžets būs “stiprs pamats drošākai Latvijas nākotnei un apliecinājums sabiedrībai, ka drošība, rūpes par ģimenēm un ekonomiskā attīstība ir valdības augstākās prioritātes”, trešdien uzrunājot Saeimas deputātus pirms lēmuma pieņemšanas pirmajā lasījumā par nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni, šādu valdības darba vērtējumu pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Politiķe pauda, ka drošība ir aktīva rīcība. “Izpratne par to sākas ar skaudru atziņu: brīdī, kad mainās ārējo apdraudējumu raksturs, vairs nevaram rīkoties, kā ieraduši – iepriekšējā veidā un tempā,” sacīja Siliņa, uzsverot, ka nākamā gada budžets dod iespējas adekvāti reaģēt uz šiem apdraudējumiem. 2026. gada budžets paredz līdz šim nepieredzētu ieguldījumu Latvijas aizsardzībā – 4,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2026. gadā un 5% no IKP 2027. gadā.

Pēc Siliņas vārdiem, ieguldījumi valsts drošībā un aizsardzībā ir skaidrs signāls sabiedrotajiem un Latvijas cilvēkiem par stingru apņēmību sargāt valsti un tās robežas. “Drošība nav tikai spēcīgi bruņotie spēki – tā ir pārliecība, ka mūsu mājas un cilvēki ir aizsargāti,” teica premjere. Viņa arī uzsvēra, ka valsts ieguldījumi sniegs drošības sajūtu arī pierobežas iedzīvotājiem, kā arī stiprinās vietējo militāro industriju, kas kļūst par nozīmīgu Latvijas eksporta nozari.

Premjeres vērtējumā, līdzās drošībai un aizsardzībai nākamā gada budžeta prioritātes ir kvalitatīva izglītība, kas iet roku rokā ar ekonomisko attīstību un atbalsts ģimenēm. Viņasprāt, valdības piedāvātais budžets skaidri pasaka: izglītības kvalitāte neatkarīgi no tā, kur dzīvo bērns, ir valsts prioritāte. “Mūsu bērni šodien sēž skolas solā, bet rīt viņi projektēs, cels, vadīs uzņēmumus un sargās Latviju,” sacīja viņa. Siliņa tostarp izcēla ieguldījumus jaunā finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanā.

Trešdaļa no valsts budžeta jeb aptuveni 34% atvēlēta sociālajam nodrošinājumam un atbalstam ģimenēm un senioriem. Premjere izcēla, ka nākamgad tiek saglabāts vecāku pabalsts līdzšinējā apjomā strādājošajiem vecākiem, “lai darbs un bērnu audzināšana nav konkurenti, bet sabiedrotie”.

Tostarp viņa norādīja, ka no 2026. gada tiks palielināts bērna piedzimšanas pabalsts līdz 600 eiro mēnesī, tiks nodrošināti 298 eiro mēnesī bērna kopšanai, bet par 1000 eiro palielināts vienreizējais pabalsts adopcijai. ” Runājot par senioriem, premjere izcēla, ka pensijas līdz 1488 eiro tiks indeksētas pilnā apmērā, nodrošinot paredzamus ienākumus gandrīz visiem pensionāriem.

Siliņa ir pārliecināta, ka budžetā ir atrasts līdzsvars starp saprātīgu izdevumu samazinājumu un lietderīgiem ieguldījumiem drošākai nākotnei – saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu ministrijas identificējušas bāzes izdevumu samazinājumu vairāk nekā 180 miljonu eiro apmērā, bet vidējā termiņā izdevumi tiks samazināti par vairāk nekā 800 miljoniem eiro, līdzekļus novirzot drošībai, ģimenēm un izglītībai. “Tā nav taupība taupības pēc, tā ir lietderīga valsts pārvaldība. Mēs investējam prioritātēs, vienlaikus nepalielinot galvenos nodokļus,” sacīja premjere.

Viņa arī uzsvēra, ka valdība turpinās darbu pie birokrātijas mazināšanas, lai atvieglotu ikdienu uzņēmējiem un padarītu Latviju konkurētspējīgāku.

Uzrunas noslēgumā Siliņa teica, ka 2026. gada valsts budžets ir “racionāls kompromiss starp vēlamo un nepieciešamo” un aicināja Saeimu skatīties pāri politiskajām atšķirībām un vērtēt budžetu no iedzīvotāju skatpunkta: “Latvija nav sadalīta pa frakcijām vai partijām – Latvija mums visiem ir viena,” uzsvēra premjere. Viņa pauda, ka cilvēki no politiķiem gaida jēgpilnus un uz rezultātu orientētus lēmumus. “Manas valdības veidotais, jau trešais budžets pasaka: mums ir jābūt izlēmīgiem un jāstrādā. Drošība ir rīcība, un tā sākas ar cilvēkiem, ikkatru no mums,” teica premjere.

Jau vēstīts, ka valdība 14. oktobrī atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem – par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi – 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp aizsardzībai un drošībai paredzēti 448,3 miljoni eiro.

Finanšu ministrijā (FM) norāda, ka 2026. gada valsts budžets un vidēja termiņa budžeta ietvars 2026.-2028. gadam sagatavots atbilstoši Eiropas Savienības (ES) un nacionālajiem fiskālās disciplīnas noteikumiem.

Nākamā gada budžetā paredzēti gan papildu ieguldījumi valsts drošībā, gan atbalstā ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvā izglītībā. Tāpat FM norāda, ka budžetā paredzētas vairāk nekā viena miljarda eiro ES fondu investīcijas, kā arī pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 151,4 miljoniem eiro.