Melbārde: Jāveicina zinātnieku dialogs ar sabiedrību
Zinātnieku dialogs ar sabiedrību šobrīd ir nepietiekams, tāpēc jāmeklē veidi, kā pirms Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) konkursa aktīvāk iesaistīt iedzīvotājus diskusijās par gaidām no pētījumiem, šādu viedokli pauda izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV).
Politiķe norādīja, ka pēc FLPP konkursa rezultātu publiskošanas gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan zinātnieki saskārušies ar sabiedrības spiedienu un dažādiem viedokļiem par finansējuma sadali. Melbārde uzsvēra, ka akadēmiskā brīvība ir viens no Satversmē nostiprinātajiem principiem, un tas ir arī zinātnes finansēšanas pamatā.
FLPP nereti rada idejas, kuru nozīme atklājas tikai pēc vairākiem gadiem, tādēļ finansējuma sadales kritēriji nevar būt atkarīgi no ideoloģiskiem apsvērumiem vai kāda konkrēta sabiedrības viedokļa.
“Zinātnieki reaģē, kad redz, ka sabiedrībā trūkst zināšanu un veidojas mīti, piedāvājot papētīt dziļāk, plašākā kontekstā, salīdzināt ar citām valstīm, lai būtu vairāk zināšanu par šo jautājumu,” klāstīja politiķe.
Vienlaikus viņa atzina, ka zinātniekiem ir nepietiekams dialogs ar sabiedrību. “Zinātniekam ir jābūt gatavam skaidrot, kāpēc viņš pēta vienu vai otru jautājumu,” viņa sacīja.
Tādēļ plānots meklēt veidus, kā pirms projektu konkursa aktīvāk iesaistīt iedzīvotājus diskusijās par to, kādus pētījumus sabiedrība sagaida. Tāpat tiks strādāts pie ekspertu savstarpējās komunikācijas uzlabošanas. FLPP šobrīd izvērtē divi neatkarīgi ārvalstu eksperti, kuri orientējas attiecīgajās tēmās. Melbārde pieļauj, ka eksperti nākotnē varētu satikties ekspertu paneļos, lai pārrunātu rezultātus. Šobrīd tiek izvērtēta dažādu valstu pieredze.
Vienlaikus izglītības ministre uzsver, ka sabiedrības līdzdalība nenozīmē ietekmi finansējuma sadalē – tā plānota pirms projektu konkursa uzsaukuma. Par diskusijās izskanējušajiem viedokļiem tiktu informēti eksperti, kuri tos ņemtu vērā, vērtējot projekta potenciālo ietekmi.
“Tas nenozīmē, ka kaut kādā veidā sabiedrība piedalās, kad ir iesniegti projekti – šim projektam dosim, šim nedosim. (..) Tas nebūtu pieļaujams, ka tagad politiski sākam cenzēt šo akadēmisko brīvību,” uzsvēra Melbārde.
Izglītības ministre tāpat norādīja, ka projektu vērtēšanā svarīgs ir ietekmes kritērijs. Tiek meklētas iespējas, kā pastiprināt pētījumu ietekmi uz Latvijai aktuālajiem jautājumiem.
“Viens ir zināšanas, kas ir svarīgas Eiropai, bet mums ir svarīgi sabalansēt un pietiekami akcentēt, kā projekts ietekmēs arī Latvijas vajadzības,” viņa sacīja.
Iepriekš Latvijas Zinātņu padome informējusi, ka nākamgad tiks sākta 56 jaunu FLPP īstenošana. Projekti tiks īstenoti visās zinātņu nozaru grupās, kopumā tiem atvēlot 16,8 miljonus eiro.
Visvairāk projektu par teju 4,2 miljoniem eiro plānots dabaszinātnēs – 14. Inženierzinātnēs un tehnoloģijās apstiprināti 13 projekti par gandrīz 3,9 miljoniem eiro. Medicīnā un veselības zinātnēs tiks īstenoti desmit projekti, kuru kopējais finansējums veido trīs miljonus eiro.
Lauksaimniecības, meža un veterinārajās zinātnēs atbalstīti pieci projekti par kopumā pusotru miljonu eiro. Sociālajās zinātnēs – septiņi projekti par diviem miljoniem eiro, un tikpat arī humanitāro un mākslas zinātņu jomā.
Šajā projektu konkursā visvairāk projektus kā iesniedzējs īstenos Latvijas Universitāte, kas ar 17 apstiprinātiem projektiem ir visplašāk pārstāvētā zinātniskā institūcija. Tai seko Rīgas Tehniskā universitāte ar astoņiem projektiem un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs ar septiņiem apstiprinātiem projektiem.
Viena projekta īstenošanas laiks ir 36 mēneši. Projekti tiek īstenoti pa posmiem, kur viena posma ilgums ir 12 mēneši.
Projektu konkursā šogad tika izvērtēti 623 iesniegumi no 30 zinātniskajām institūcijām, no kurām četras norādītas kā tikai partneris. 615 iesniegumi atbilda administratīvajām prasībām un tika veikta to zinātniskā izvērtēšana.
FLPP projekti tiek īstenoti, lai radītu jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas visās zinātņu nozarēs.
