GPS izsekošanas ierīce ļauj izglābt ūdenstornī iesprūdušu ūpi

GPS izsekošanas ierīce ļāvusi izglābt ūdenstornī iesprūdušu ūpi, aģentūru LETA informēja Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) komunikācijas speciāliste Kitija Balcare.

Ūpis ir Latvijas lielākā pūce, kuras populācija ir kritiski zema – pieci līdz 70 putnu pāri. Saskaņā ar sugas aizsardzības plānu sugas ilgmūžībai ir nepieciešams vismaz 1000 indivīdu. Lai pētītu kritiski apdraudēto ūpju (Bubo bubo) uzturēšanās vietas, apdraudējuma faktorus un izdzīvotību, pēc LOB iniciatīvas ar GPS raidītājiem Latvijā aprīkoti septiņi ūpji.

LOB Ūpja programmas vadītājs Pēteris Daknis skaidro, ka GPS izsekošanas ierīces, ko izmanto ūpju pētniecībai, palīdz rast atbildes uz jautājumiem par ūpju barošanās paradumiem, jo īpaši ziemā, kā arī par jaunām ligzdošanas vietām, pārvietošanās attālumiem un izdzīvotību.

Vienam no ūpjiem šāda ierīce ir jau trīs gadus. Pateicoties tai, ir pat izdevies izglābt šo putnu, kas bija pamanījies iesprostot sevi kādā ūdenstornī, skaidro Balcare.

GPS raidītāji jeb telemetrijas tehnoloģija vizuāli atgādina nelielu līdz 50 gramiem smagu “mugursomu”, kurai lences ir izgatavotas no speciāla teflona auduma, lai neizraisītu putnam ādas noberzumus. Tajā ietilpst GPS uztvērējs, SIM karte mobiliem sakariem, sīks saules panelis un litija baterija, kā arī visa nepieciešamā elektronika, lai raidītājs varētu funkcionēt.

Ar GPS raidītājiem ir aprīkoti jau pētniekiem zināmajās ligzdās vai to tuvumā noķertie jaunie putni, kuri aprīkošanas brīdī vēl brīvi nelido. Pieaugušie putni ar raidītājiem netiek aprīkoti, lai neiejauktos jauno putnu audzināšanas procesā. Kā skaidro Daknis, pašlaik vēl jaunie putni uzturas vecāku teritorijās, taču aizvien biežāk veic tālākus lidojumus ārpus tām. Izklīšanas jeb dispersijas procesam noritot sekmīgi, tiem jāatrod pienācīga barošanās vieta ziemas pārlaišanai un tuvākajos gados jāsāk ligzdošana. Lai tas notiktu, jāatrod pāris un ligzdošanai piemērota teritorija.

Līdz izklīšanas sākšanai no septiņiem ar raidītājiem aprīkotajiem jaunajiem putniem ir izdzīvojuši pieci – tie visi mīt Rīgas mežos. Līdz šim iegūtie dati parāda putnu aktivitātes izmaiņas, palielinoties to vecumam. Dati tiks analizēti arī kopsakarībā ar laikapstākļiem. Datu apkopošana un analīze turpināsies, kamēr vien tie tiks saņemti. Septembra izskaņā iecerēts aprīkot ar raidītājiem arī vecos putnus.

Iepriekš rūpēs par ūpjiem un drošākiem apstākļiem to mazuļiem daudzviet tika izvietotas ap 400 mākslīgu ligzdvietu. Šogad mākslīgajās ligzdās ligzdojuši divi ūpju pāri, vēl četri pāri ligzdojuši dabiskās ligzdās uz zemes, no kurām viena atrasta iepriekš nezināmā ūpju teritorijā Kurzemē. Trīs teritorijās konstatēta pieaugušo putnu klātbūtne, bet ligzdošana nav konstatēta.

Tāpat ūpju izpētei ornitologi izmanto automatizētas video un foto kameras pie ūpja ligzdošanas vietas un arī audioierakstītājus akustisko datu ievākšanai. Šajā sezonā ar automātiskās fotokameras palīdzību fiksēts nesekmīgs lapsas uzbrukums jaunajiem putniem dabiskajā ligzdā. Tāpat noskaidrots neligzdošanas iemesls kādā no Centrālkurzemes teritorijām – tur tēviņš ilgstoši dziedājis mākslīgajā ligzdā, taču mātīte nav atsaukusies, jo, visticamāk, iepriekšējo ziemu nav pārdzīvojusi.

Projekts “Telemetrijas datu ieguve ūpim (Bubo bubo)” norisinās, pateicoties Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālam atbalstam.