


Pudāns: Krievijas dronu ielaušanās Polijas gaisa telpā izcēlās ar līdz šim nepieredzētu apjomu



No līdzšinējās pieredzes ar Krievijas droniem, kas ielidojuši Ukrainas kaimiņvalstu gaisa telpā, naktī uz trešdienu Polijā notikušais incidents atšķiras ar lielo dronu skaitu, Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums” vērtēja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns.
Viņš skaidroja, ka informācija par to, cik dronus Polijā izdevies notriekt, vēl sekošot. Pudāns norādīja, ka šī ir pirmā reize, kad NATO veikusi kaujas darbības gaisa telpā savā, NATO valstu teritorijā, kas tikai apliecina, ka izveidotās procedūras un spēku pielietošanas noteikumi gaisa patrulēšanas iekārtām darbojas.
Bezpilotu sistēmu iznīcināšanu veikuši ne tikai Polijas nacionālie gaisa kuģi, bet arī Nīderlande, kas iesaistījusies ar savām lidmašīnām.
NBS komandieris atzīmēja, ka šajā operācijā dronu notriekšanai lielākoties tika pielietots tikai viens no daudziem veidiem, kā pret šādu apdraudējumu cīnīties, proti, iznīcinātāji. Tomēr arī Ukrainas pieredze rādot, ka iznīcinātāji nav paši efektīvākie šādās situācijās.
Tāpat Polija pielietojusi helikopterus, pretgaisa aizsardzības iekārtas bijušas augstā gatavībā, taču tās neesot bijušas tās, kas sasniegušas mērķi. Pudāns pauda, ka jāmeklē daudz dažādi vedi, kā ietekmēt šos nelūgtos lidaparātus, piemēram, izmantojot elektronisko karadarbību un “drons pret dronu” cīņu.
Uz jautājumu, vai tad, ja Latvijā būtu ielidojis analoģisks skaits dronu, notriekto lidaparātu bilance būtu tāda pati kā Polijai, Pudāns atbildēja, ka Latvijas galvenais uzsvars būtu uz agrīnās brīdināšanas sistēmu, attiecībā uz kuru arī būtu jāveic tālāki pilnveidošanas darbi.
Armijas komandieris sacīja, ka nākamie Latvijas aizsardzības prioritārie mērķi esot pretgaisa aizsardzība, kas ietver ne tikai attiecīgas raķetes, bet arī elekronisko karadarbību, “drons pret dronu” un cita veida kinētiskas iedarbības, kas nav gluži raķetes.
Pudāns uzsvēra arī būtisko nozīmi visas Latvijas iedzīvotāju apziņošanai, pie kuras NBS strādā kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.
Vienlaikus NBS komandieris izteicās, ka Krievija ļoti labi apzinās Polijas lielo lomu Ukrainas bruņojuma nodrošināšanā. Viņš arī uzsvēra, ka pēdējās nedēļas Krievija sper tālākus eskalācijas soļus, iespējams, mēģinot pārbaudīt Rietumu un ASV rīcību.
Pudāns norādīja, ka diez vai sabiedroto reakcija ASV un Eiropā pēc šīs nakts notikumiem bijusi tāda, lai Krievija nemēģinātu ko vairāk. “Krievija, kamēr mēs neveicam tiešas darbības pret viņiem, uztvers, ka viņiem ir priekšroka,” sacīja NBS komandieris, reizē atgādinot, ka Polijas gadījums uzskatāms par gaisa telpas pārkāpumu, taču nav indikāciju, ka tam seko kāds cits plaša mēroga uzbrukums vai ārējs militārs apdraudējums kādai citai NATO valstij.
NBS komandieris norādīja, ka bruņotie spēki strādā pie izvērtējuma par Latvijas gaisa telpas zonu slēgšanu austrumu pierobežā, un ceturtdien, 11.septembrī, prezentēs savu operācijas konceptu. Viņš skaidroja, ka gaisa telpas slēgšana novirzītu civilos gaisa kuģus prom, dodot iespējas daudz ātrāk pieņemt lēmumus.
Attiecībā uz izskanējušajiem aicinājumiem slēgt Latvijas robežu ar Krieviju un Baltkrieviju saistībā ar Krievijas militārajām mācībām “Zapad” Pudāns norādīja, ka Latvija jau pērn slēgusi savus robežpunktus un tos stiprinājusi, bet trīs atvērtie esot sagatavoti aizvēršanai pāris stundu laikā, ja tāds lēmums tiks pieņemts.
Viņš arī norādīja, ka pie Latvijas robežām mācības “Zapad” neesot novērotas, taču Polijā, kura nolēmusi slēgt savas robežas ar Krieviju, esot divi poligoni robežas tuvumā, kas var būt augsne iespējamām provokācijām.
“Sauszemē negaidītu provokāciju iespējamība ir daudz zemāka, gaisa telpa – tas ir savādāk, tur ir cita dinamika, ātrumi, tāpēc tur tam būtu zināma lietderība,” sacīja Pudāns.
Kā vēstīts, pēc Krievijas lidrobotu ielaušanās Polijas gaisa telpā Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) uzdevis NBS izvērtēt Latvijas gaisa telpas zonu slēgšanu austrumu pierobežā.
Savukārt Ministru kabinets kopā ar atbildīgajiem dienestiem izvērtēs Latvijas austrumu robežas šķērsošanas ierobežojumus, trešdien vienojusies Nacionālā drošības padome (NDP).
Rakstīt komentāru