Latvijas preču eksporta vērtība septiņos mēnešos pieaugusi par 3,6%; importa – par 7,7%

 Latvija šogad septiņos mēnešos eksportēja preces 11,247 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 3,6% jeb 389,6 miljoniem eiro vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, bet importēja – par 13,383 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 7,7% jeb 961,3 miljoniem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tādējādi 2025.gada septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās bija 24,63 miljardi eiro, kas ir par 5,8% jeb 1,351 miljardu eiro vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Tostarp jūlijā Latvija ir eksportējusi preces 1,507 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 7,8% jeb 108,9 miljoniem eiro vairāk nekā jūnijā un par 0,1% jeb 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2024.gada jūlijā. Savukārt importējusi Latvija ir preces 2,021 miljarda eiro vērtībā, kas ir par 8,5% jeb 158,7 miljoniem eiro vairāk nekā pirms mēneša un par 5,7% jeb 109,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2024.gada jūlijā.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka 2025.gada jūlijā salīdzinājumā ar 2024.gada jūniju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 44,1% līdz 42,7%.

Eksportējusi Latvija 2025.gada jūlijā visvairāk koku, koka izstrādājumus un kokogles – 241,366 miljonu eiro vērtībā (16% no kopējā eksporta), kas ir par 10,5% vairāk nekā jūnijā, bet par 0,1% mazāk nekā 2024.gada jūlijā. Elektroierīces un elektroiekārtas eksportētas par 166,148 miljoniem eiro (11%), kas ir par 13,2% vairāk nekā pirms mēneša un par 11% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt sauszemes transportlīdzekļi un to daļas eksportēti 85,093 miljonu eiro vērtībā (5,6%), kas ir par 0,5% mazāk nekā pirms mēneša, bet par 9,8% vairāk nekā gadu iepriekš.

Importā jūlijā lielākais īpatsvars bija elektroierīcēm un elektroiekārtām, kas ievestas 237,124 miljonu eiro vērtībā (11,7% no kopējā importa apmēra), kas ir par 13,5% vairāk nekā jūnijā un par 20,9% vairāk nekā pērn jūlijā, seko mehānismi un mehāniskās ierīces, kas ievestas 198,295 miljonu eiro vērtībā (9,8%), kas ir par 19,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 33,6% vairāk nekā 2024.gada jūlijā, un minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti, kas ievesti 192,598 miljonu eiro vērtībā (9,5%), kas ir par 3,5% vairāk nekā pirms mēneša, bet par 15,6% mazāk nekā pirms gada.

Statistikas pārvaldē norāda, ka mehānismu un mehānisko ierīču importa kāpumu 2025.gada jūlijā salīdzinājumā ar 2024.gada jūliju visvairāk ietekmēja neelektrisko dzinēju un motoru daļu importa pieaugums par 22,4 miljoniem eiro.

2025.gada jūlijā Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā salīdzinājumā ar 2024.gada jūliju pieauga par 1,5 procentpunktiem un bija 70,6%, savukārt kopējā importa vērtībā samazinājās par vienu procentpunktiem un bija 82,4%. Vienlaikus NVS valstu īpatsvars eksportā pieauga par 0,7 procentpunktiem un veidoja 9,1%, bet importā samazinājās par 0,9 procentpunktiem un bija 1,3%.

Jūlijā svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (20,2% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,7%), Vācija (7%) un Apvienotā Karaliste (6,6%), bet nozīmīgākie importa partneri bija Lietuva (17,9% no importa kopapjoma), Vācija (12,9%), Polija (11,2%) un Igaunija (8,6%).

Eksports uz ASV šogad jūlijā, salīdzinot ar 2024.gada jūliju, samazinājās par 24,3% un bija 34,8 miljonu eiro vērtībā. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja koka un tā izstrādājumu, kokogļu eksporta kritums par 5,3 miljoniem eiro. Imports no ASV samazinājās par 4,9% un bija 19,6 miljoni eiro. Importa samazinājumu visvairāk ietekmēja mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu importa kritums par 6,1 miljonu eiro.

2025.gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 121 partnervalsti, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 49 valstīm.