“Swedbank” samazinājusi Latvijas IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 0,9%

“Swedbank” samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no maijā prognozētajiem 1,5% līdz 0,9%, bet nākamajam gadam ekonomikas izaugsmes prognoze samazināta no 2,5% līdz 2,3%, liecina publiskotais bankas jaunākais ekonomikas apskats.

Tajā pašā laikā “Swedbank” palielinājusi Latvijas gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam no maijā prognozētā 3,1% līdz 3,7%, bet gada vidējās inflācijas prognoze 2026.gadam palielināta no 2,7% līdz 2,8%.

Lietuvas IKP pieauguma prognozi šim gadam “Swedbank” samazinājusi no 2,8% līdz 2,6%, bet 2026.gadam ekonomikas pieauguma prognoze palielināt no 2,3% līdz 3,2%.

Tajā pašā laikā Lietuvas gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam saglabāta 3,8% apmērā, bet 2026.gadam palielināta no 2,3% līdz 3,5%.

Savukārt Igaunijas IKP pieauguma prognozi šim gadam “Swedbank” samazinājusi no 1,2% līdz 0,6%, bet 2026.gadam ekonomikas pieauguma prognoze saglabāta 2% apmērā.

Vienlaikus Igaunijas gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam saglabāta 5,5% apmērā, bet 2026.gadam gada vidējās inflācijas prognoze samazināta no 3,9% līdz 3,7%.

“Swedbank” galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija norāda, ka tarifi un ģeopolitiskā neskaidrība veido sarežģītu fonu Latvijas tautsaimniecībai. Lai gan tarifu līmenis pagaidām nofiksēts, neskaidrība saglabājas, jo ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas politika turpinās būt uz īstermiņa izdevīgāko darījumu, nevis ilgtermiņa sadarbību vērsta.

“Neskatoties uz nenoteiktību, liela daļa Latvijas ekonomikas rādītāju šogad ir pat pārsteidzoši labi. Privātais sektors kopumā, tostarp apstrādes rūpniecība, būvniecība, lielākā daļa pakalpojumu nozaru un kreditēšana, ir uzņēmis sparīgu tempu. Neskatoties uz spēcīgo darba tirgu, vājš joprojām ir mājsaimniecību patēriņš, kam traucē atgūties negaidīti augstā inflācija,” skaidro Zorgenfreija.

Viņa norāda, ka prognozes tiek pārskatītas uz augšu – inflācija šogad būs vidēji 3,7% apmērā, bet 2026. un 2027.gadā saruks līdz attiecīgi 2,8% un 2,7%. IKP datos pozitīvā privātā sektora attīstība līdz šim nav redzama, kas liek uz leju pārskatīt Latvijas izaugsmes prognozes. IKP šogad augs lēnāk, nekā iepriekš gaidīts, – par 0,9%, bet 2026. un 2027.gadā IKP izaugsme varētu uzlaboties līdz attiecīgi 2,3% un 2,5%.

Ekonomiste norāda, ka kopējais tarifu līmenis ASV importam šobrīd ir nedaudz zem 18%, iepretim 2,3% pērn. Lielākā daļa preču eksporta no Eiropas Savienības (ES) uz ASV šobrīd tiek aplikta ar 15% augstu tarifu. Virknei valstu, tostarp Šveicei, Indijai, Ķīnai tarifi ir pat augstāki. Prognozēs “Swedbank” pieņēmusi, ka šie tarifi saglabāsies esošajā līmenī arī turpmāk. Vēl nāks papildu tarifi atsevišķiem sektoriem, piemēram, farmācijai un kokapstrādei.

Zorgenfreja uzsver, ka diemžēl pēc tirdzniecības diskusijām pārpilnās vasaras neskaidrība nav būtiski mazinājusies. Pieredze rāda, ka prezidenta Trampa rīcība var būt strauja un neparedzama. Ja ASV pusē parādīsies jauni apsvērumi vai politikas mērķi, nevar izslēgt, ka tarifu līmeņi vēl augs. ASV tarifi un radikāli atšķirīgā pieeja tirdzniecības politikai nozīmēs lēnāku globālās tirdzniecības attīstību. Tas bremzēs gan Latvijas, gan tās partnervalstu eksporta un izaugsmes iespējas.

“Labā ziņa – eksports ir vien daļa no ekonomikas. Tirdzniecības šķēršļu negatīvo ietekmi mazinās iekšējā pieprasījuma kāpums. Eirozonā, inflācijai atkāpjoties un nodarbinātībai esot augstai, mājsaimniecību patēriņš turpinās atveseļoties,” norāda ekonomiste, paužot, ka centrālās bankas, tostarp Eiropas Centrālā banka (ECB) un Zviedrijas “Riksbank” turpinās samazināt procentu likmes.

ECB noguldījumu iespējas uz nakti likme, kam cieši seko EURIBOR, pēc bankā prognozētā, turpinās sarukt līdz sasniegs 1,5% nākamā gada februārī.

Bankā norāda, ka tas nozīmēs vēl zemākas aizņemšanās izmaksas uzņēmumiem un mājsaimniecībām, un liek cerēt uz tālāku kreditēšanas pieaugumu. Papildus tam investīciju kāpumu virknē Eiropas valstu turpinās veicināt Atveseļošanas fonda līdzekļi. Partnervalstu ekonomikas balstīs arī fiskālā politika – valdības tērēs vairāk, tostarp aizsardzībai.

Zorgenfreija atzīmē, ka politiskie lēmumi Lietuvā pat pārlieku plaši stimulēs mājsaimniecību patēriņu un ieguldījumus mājokļos. Pensiju otrā līmeņa reforma atļaus ikvienam 2026. un 2027.gadā izņemt otrā līmeņa pensiju fondos iemaksāto un nopelnīto naudu, nemaksājot nodokļus. “Swedbank” prognozē, ka izņemta tiks puse no kopējā uzkrājuma. Savukārt puse no šiem līdzekļiem varētu tikt novirzīta uz trešo pensiju līmeni vai citām finanšu investīcijām. Aptuveni piektā daļa tiks ieguldīta nekustamajā īpašumā. Ņemot vērā neseno līdzīgo Igaunijas pieredzi, liela daļa līdzekļu tiks vienkārši notērēta pirkumos. Lietuvas ekonomika pēdējos gadus uzrāda izaugsmi, patēriņš jau iepriekš spēcīgi kāpa, mājokļu tirgus šobrīd strauji atkopjas, un papildu stimuls riskē Lietuvas ekonomiku pārkarsēt.

“”Swedbank” prognozē, ka “pensiju ballītes” rezultāts būs straujāka IKP izaugsme nākamgad, bet arī būtiski augstāka inflācija un krietni straujāks mājokļu cenu kāpums, nekā iepriekš prognozēts. Kā jau pēc ballītēm – arī “paģiras” ir neizbēgamas. Redzēsim IKP izaugsmes sabremzēšanos jau 2027.gadā. Bet īstā skāde būs ilgtermiņā – mazāka pensija nākotnes pensionāriem un lielāks nodokļu slogs strādājošajiem,” pauž ekonomiste.

Zorgenfreija norāda, ka Latvijā investīcijas šogad aug, un būvniecības produkcija pirmajā pusgadā kāpa par teju 8% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. To veicina publiskā sektora projekti, kas saistīti ar ES fondiem, Atveseļošanas fondu un dzelzceļa projektu “Rail Baltica”. Publiskās investīcijas spēlēs lielu lomu arī nākamgad, bet to pienesums varētu sarukt 2027.gadā, kad Atveseļošanas fonda projekti būs pabeigti.

Kā pozitīvu faktoru viņa min, ka arī privātais sektors vairāk investē. Reaģējot uz mājokļu tirgus atveseļošanos, aktivizējusies dzīvojamo ēku būvniecība un kāpj būvatļauju skaits. Pēc pāris gadiem ar zemu pieprasījumu, mājsaimniecību vēlme ņemt hipotekāro kredītu ir krietni augusi. Mājsaimniecību kredītportfelis jūnijā pieauga par 8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu – straujākais temps, kāds redzēts pēc finanšu krīzes. Zemākas procentu likmes veicināja arī uzņēmumu kredītportfeļa kāpumu par gandrīz 11% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu.

Bankā prognozē, ka, pateicoties zemākām procentu likmēm, šogad kreditēšana kopumā būs spēcīga. Priekšnoteikumi ilgtspējīgam uzņēmumu kreditēšanas pieaugumam vidējā termiņā ir prognozējama uzņēmējdarbības vide, spēcīgas izaugsmes perspektīvas, zems ēnu ekonomikas līmenis un finansiāli veselīgi uzņēmumi.

Zorgenfreija norāda, ka mājsaimniecības iegādājas nekustamos īpašumus, jaunu automašīnu reģistrācija ir būtiski augusi, bet atgūšanos privātajā patēriņā īsti nemana. Banku karšu tēriņi otrajā ceturksnī liecina par vien nedaudz lielāku pirkumu apmēru nekā pirms gada. Mazumtirdzniecība stagnē, un to uz leju velk ārkārtīgi bēdīgi rezultāti pārtikas mazumtirdzniecībā.

“Viens no švakā patēriņa iemesliem, īpaši pārtikas nozarē, varētu būt pieaugošā inflācija. Pārtikas cenas ir bijušas viens no inflācijas virzītājiem, un šogad novērotā sliktā raža tuvākajos mēnešos var radīt papildu spiedienu uz cenām atsevišķās svaigu produktu grupās,” min Zorgenfreija.

Inflācija 2025.gadā vidēji būs 3,7% apmērā, bet turpmākajos gados noturēsies zem 3% atzīmes, ko noteiks mazāks spiediens no enerģijas cenām un spēcīgāks eiro kurss. Patērētāju noskaņojums ir pakāpies līdz ilgtermiņa vidējam līmenim, mājsaimniecību noguldījumi palielinās, nodarbinātības līmenis ir gandrīz atgriezies 2019.gadā reģistrētajā augstākajā punktā, bezdarbs turpinās sarukt. Arī bruto algas šogad un turpmākos gadus augs par straujiem 7,5%, turpinot balstīt pirktspējas kāpumu. Tāpēc, lai gan šogad patēriņš joprojām būs vārgs, “Swedbank” sagaida, ka tas manāmi straujāk pieaugs 2026. un 2027.gadā, norāda bankā.

Ekonomiste uzsver, ka eksporta sektors šogad kopumā iepriecina. Gan preču, gan pakalpojumu eksports otrajā ceturksnī pret pērno gadu audzis. Izaugsme turpinājās un paātrinājās apstrādes rūpniecībā, kur pasūtījumu novērtējums turpina kāpt. ASV tarifu tiešā ietekme nebūs liela, tomēr arī Latvijas eksporta izaugsmes iespējas samazinās, partnervalstu izaugsmei kļūstot lēnākai pasaules tirdzniecības bremzēšanās dēļ.

“Prognozes uz tarifu un neskaidrības fona nākas nedaudz samazināt, tomēr joprojām gaidām, ka tuvākajos gados eksporta izaugsme paātrināsies, salīdzinot ar 2025.gadu un ļoti vājajiem iepriekšējiem gadiem,” pauž Zorgenfreija.