Pētnieki norāda uz trūkumiem pedagogu profesionālās pilnveides sistēmā un tās sasaistē ar reālo dzīvi
Lai gan tūkstošiem skolotāju ik gadu piedalās kursos un semināros, skolēnu mācību rezultāti būtiski neuzlabojas, jo sistēma bieži vien ir atrauta no skolotāja ikdienas darba, secināts Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra pētījumā.
Pētnieki norāda, ka zināšanas nereti “paliek konferenču telpās, nevis nonāk līdz bērnu solam”, taču skolotājiem nepieciešams praktisks atbalsts klasē.
Lielākā daļa profesionālās pilnveides kursu ir īstermiņa un fokusēti uz teoriju, bez iespējas izmēģināt metodes praksē vai saņemt atgriezenisko saiti, secinājuši pētnieki.
“Bez praktiska treniņa un atgriezeniskās saites, ko sniegusi profesionāla atbalsta persona, pārmaiņas nenotiek. Līdz ar to mēs nevaram gaidīt uzlabojumus bērnu mācību sasniegumos,” norāda pētījuma līdzautore Dace Namsone.
Pētnieki iesaka pāriet uz ilgtermiņa, darbā integrētu pilnveidi, kur skolotājs kļūst par sava darba pētnieku – analizē mācību stundas, sadarbojas ar kolēģiem un uzreiz pārbauda jaunas pieejas praksē.
Savukārt profesionālās pilnveides vērtēšanā būtu jāpāriet no “apgūto stundu” uz ietekmes mērījumu, stiprinot skolu kā mācīšanās organizāciju, aicina pētnieki.
“Profesionālā pilnveide nav kursu apmeklēšanas sacensība,” akcentē Namsone, aicinot pārskatīt visu sistēmu, lai vērtētu skolotāju mācīšanās reālu ietekmi uz bērnu mācīšanos.
Šogad veiktajā pētījumā analizēta Latvijas skolotāju pieredze, pilnveides piedāvājums un tā ietekme uz mācību rezultātiem. Pētījums ietver gan kvantitatīvo datu analīzi, gan intervijas ar skolotājiem un skolu vadītājiem visā Latvijā.
Pētījums tapis valsts pētījumu programmas projektā “Inovatīvi risinājumi kombinētās mācīšanās ieviešanai mācību procesa digitālās transformācijas kontekstā”.
Rakstīt komentāru