Lauksaimnieki šogad varēs noganīt un nopļaut zālājus arī pēc tiešo maksājumu un agrovides pasākumu noteikto termiņu beigām

. Lauksaimnieki šogad varēs noganīt un nopļaut zālājus arī pēc tiešo maksājumu un agrovides pasākumu noteikto termiņu beigām.

ZM skaidro, ka tiešo maksājumu saņemšanai un atbalsta saņemšanai lauku attīstības intervencēs – “Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām”, “Bioloģiskā lauksaimniecība”, “Zālāju biotopu apsaimniekošana” – 2025.gadā tiks atzītas arī tās aramzemē sētās zālāju, tīrsējā sētās tauriņziežu un ilggadīgo zālāju platības, kas nebūs noganītas vai nopļautas līdz noteikumos noteiktajiem termiņiem.

Ministrijā skaidro, ka lēmums pieņemts, ņemot vērā lauksaimnieku sniegto informāciju par ilgstošo nokrišņu ietekmi uz zālāju noganīšanas, nopļaušanas un novākšanas iespējām. Tāpēc noteikts, ka Lauku atbalsta dienests (LAD) šogad nevērtēs neatbilstības gadījumos, kad netiek ievēroti tiešo maksājumu un agrovides pasākumu noteiktie zālāju noganīšanas vai nopļaušanas termiņi.

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) norāda, ka jūlijā lauksaimniekus turpina ietekmēt nelabvēlīgie laikapstākļi un situācija turpina pasliktināties, kas būtiski apgrūtina vai padara neiespējamu zālāju noganīšanu, nopļaušanu un novākšanu. Tāpēc lauksaimnieki zālāju noganīšanu vai nopļaušanu varēs veikt jebkurā laikā pēc ārkārtas apstākļu iedarbības beigām. Tāpat noteikts, ka lauksaimniekam nebūs jāziņo LAD par ārkārtas apstākļiem, kas ietekmē bioloģiski vērtīgā zālāja apsaimniekošanu.

Jau ziņots, ka ZM valdībā saskaņošanai iesniegusi priekšlikumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā no 2025.gada 4.augusta līdz 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.

Kā norāda ministrija, pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVMĢC) datiem, 2025.gada maijā un jūnijā nokrišņu daudzums ievērojami pārsniedza mēneša normu, applūdinot lauksaimniecības zemes valsts vidienē un austrumu daļā. Maijā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā sasniedza 84,7 milimetrus, kas ir par 68% virs mēneša normas, jūnijā – 91,1 milimetru, kas ir par 30% virs mēneša normas, jūlija pirmajās desmit dienās – 25,6 milimetrus, kas ir par 12% virs normas, bet jūlija otrajās desmit dienās 35,1 milimetru, kas ir par 40% virs normas.

ZM atzīmē, ka līdz 2025.gada 10.jūlijam lauksaimnieki Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesnieguši informāciju par lietavu un salnu rezultātā cietušām vai neapsētām lauksaimniecības platībām 51 498 hektāru apmērā, kopējiem aprēķinātajiem provizoriskajiem zaudējumiem veidojot 63,886 miljonus eiro. Tostarp lietavu postījumos līdz 10.jūlijam cietuši 49 392 hektāri lauksaimniecības kultūraugu, neapsētajām platībām veidojot 6027 hektārus.

Pēc platības visvairāk cietuši auzu, vasaras kviešu, ziemas kviešu un zirņu sējumi, kā arī ilggadīgie zālāji, zaudējumiem veidojot provizoriski 43,686 miljonus eiro, savukārt pavasara salnās cietuši 2107 hektāri augļkopības kultūraugu platību, visvairāk – ābeļu, bumbieru, krūmmelleņu, upeņu un smiltsērkšķu stādījumi, kopējiem provizoriskajiem zaudējumiem veidojot 20,200 miljonus eiro.

Ministrijā akcentē, ka lauksaimnieki turpina iesniegt ziņojumus LAD, tāpēc bojāto platību un zaudējumu apmēri vēl palielināsies. Tāpat patiesie postījumu apjomi varētu būt daudz lielāki, jo ne visi lauksaimnieki aktīvi ziņo.

ZM ir iesniegusi Eiropas Komisijai aprēķinus par 2025.gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radīto ietekmi lauksaimniekiem un aicinājusi rast iespēju no ES budžeta kompensēt cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem zaudējumus, kas radušies nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ.