Latvijas augstskolās nedaudz pieaudzis budžeta vietās studējošo īpatsvars

Valsts budžeta finansētajās studiju vietās 2024./2025.akadēmiskā gada sākumā studēja 30 790 studenti jeb 43% no kopējā studējošo skaita, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotie dati par augstāko izglītību Latvijā 2024.gadā.

Augstākais budžeta vietu īpatsvars bijis grupā “Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība” – 6167 studenti jeb 65%.

Savukārt straujākais īpatsvara pieaugums budžeta vietās novērots tematiskajā grupā “Izglītība”, kur tas kāpis no 31% līdz 55%. Pieaugumu ietekmējis papildu finansējums valsts budžeta vietām nepilna laika studijās šajā jomā, skaidro IZM.

Visaugstākais valsts budžeta finansēto studentu īpatsvars ir doktora līmeņa studijās – 75% no visiem doktorantūras studentiem mācās par valsts līdzekļiem.

Savukārt pārējos studiju līmeņos budžeta vietu īpatsvars nepārsniedz pusi no studējošajiem. Bakalaura līmenī par valsts līdzekļiem studē 44%, maģistra līmenī – 42%, bet vismazākais budžeta studiju īpatsvars ir koledžas līmeņa programmās – 33%.

57% jeb 43 000 studentu mācījās par privātajiem līdzekļiem. Lielākais studentu skaits, kas studē par privāto finansējumu, bijis izglītības tematiskajā grupā “Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības” – 20 866 jeb 83% no attiecīgajā grupā studējošajiem.

2024./2025.akadēmiskā gada sākumā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studējošo skaits sasniedza teju 75 000. Tas ir pirmais studentu skaita pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, kopš 2005.gada, norāda IZM.

Vairāk nekā puse jeb 54% no visiem studējošajiem izvēlējušies studēt Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē.

57% studentu studēja bakalaura līmeņa studiju programmās, 17% – koledžas līmeņa studiju programmās, bet 24% – maģistrantūrā. Vēl 2% studentu turpina studijas doktorantūrā.

2024./2025. akadēmiskā gada sākumā visvairāk studējošo bija reģistrēti izglītības tematiskajā grupā “Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības” – 25 237 studējošie jeb 34% no kopējā studējošo skaita. Savukārt grupā “Veselības aprūpe un sociālā labklājība” studēja 14 465 jeb 19% studentu.

Šajās divās tematiskajās grupās kopumā studēja vairāk nekā puse jeb 53% no visiem studējošajiem.

Turpretim vismazāk studentu bija “Lauksaimniecības” studiju virzienā – 1468 jeb tikai 2% no kopskaita.

Pērn 15% no visiem studējošajiem veidoja ārvalstu studenti. Visvairāk studentu nāca no Indijas (27%), Uzbekistānas (10%), Zviedrijas (8%), Ukrainas (8%) un Vācijas (6%). Ārvalstu studenti biežāk izvēlas Latvijā studēt maģistra līmeņa studiju programmās.