Atpakaļ

Par 2024.gada vārdu izraudzīts “apritīgs”, par nevārdu – “grafisks”

Par pagājušā gada vārdu izraudzīts “apritīgs”, žurnālistus pirmdien informēja Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas pārstāvji.

Par 2024.gada vārda titulu sacentās arī “piesienkorķis”, kas apzīmē pudelei piesaistītu plastmasas vāciņu, “bēdiņš” kā “smaidiņa” emocijzīmes pretmets, un “plašapmāns”.

Starp gada nevārda finālistiem pirmo vietu ieguva nevārds “grafisks”, kas ir neatbilstoši lietots vārdu “tiešs, spilgts, naturālistisks, necenzēts, vardarbīgs” atdarinājums. Šis vārds tiek neatbilstoši lietots arī citās nozīmēs, kā tas novērojams angļu valodā.

Starp gada nevārda finālistiem bija “rezultēties”, kura vietā iesaka lietot vārdus “vainagoties”, “novest pie”, “kļūt”, “radīt”, “izraisīt”, un ar vīrusiem saistītā īpašības vārda “virāls” lietojums par jebko, kas strauji izplatās. Starp finālistiem iekļuva arī “solo vecāks, solomamma vai solotēvs”. Aptaujas žūrija aicina Terminoloģijas komisiju rast labskanīgākus risinājumus to vietā.

Par gada savārstījumu atzīts Izglītības un zinātnes ministrijas minētais atbildē opozīcijas deputātei Ramonai Petravičai (LPV) sacītais: “Pirmšķietami identificēt skolas, kuras neatbilst plānotajiem kritērijiem, ir statistiski viegli izvirzāms sagaidāmais rezultāts”.

Par gada savārstījuma titulu sacentās arī “Jauns.lv” virsraksts “Barojot putnus ar sēklām, Latvijā izplatās bīstams augs”. Virsraksts vedina domāt, ka augs pats baro putnus vai ka indīgais augs izplatās, ja putni tiek baroti ar jebkādām sēklām, norādīja žūrijas pārstāvji.

Viņi tāpat izcēla “LA.lv” virsrakstu “Pēc skandāla par seksuālu uzmākšanos studentēm Demakova atkāpjas no JVLMA padomes priekšsēdētājas amata” un Valsts policijas priekšnieka Armanda Ruka sacīto: “Konstatētas sistemātiskas nepilnības, kas tiks uzlabotas”.

Savukārt par 2024.gada spārnoto teicienu kļuvis Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča sacītais gadumijas uzrunā: “Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?”. Finālā iekļuva arī ieraksts tviterī “Valdību vadījis Kariņš, bet Saeimu – Mieriņa”, Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) paustais apsauciens deputātam Edvardam Smiltēnam (AS) “Neaizrijies, neapvemies!” un Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja Jāņa Reira sacītais par valsts budžeta skatīšanu “Kvorums būs, bet uz tualeti aiziet būs grūti.”.

Aptaujā tika iesūtīti arī vairāki jaunvārdi, piemēram, “tukšnesis” kā tulkojums “wasteland, badlands” un “nobrauktenis” kā tulkojums “roadkill”, “miermantiņa” – rotaļlieta sunim, lai saimniekam būtu miers, “skrāpele” – priekšmets skrāpēšanai, kur kaķiem asināt nagus.

Aptaujas žūrijā darbojās redaktors Arturs Hansons, žurnāla “Domuzīme” galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūrfilosofe un tulkotāja Ieva Kolmane, kultūras žurnāliste Linda Kusiņa-Šulce, tulkotājs un Latviešu valodas attīstības kopas vadītājs Uģis Nastevičs, Latvijas Okupācijas muzeja vadošā pētniece, sociolingviste Vineta Skujiņa (Poriņa), komunikācijas praktiķis Pēteris Pūrītis, valodnieks, akadēmiķis Andrejs Veisbergs, žurnālists un publicists Egils Zirnis.

Aptauju “Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens” jau 22.gadu rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību.

Līdzīgi raksti

Latvijā | Kultūra un izklaide | Šodien, 15:07
Rietumu kristīgā pasaule svin Šovakar Rietumu kristīgajā baznīcā ar Ziemassvētku vakaru sākas Kristus dzimšanas svētku svinības. Īstā Kristus dzimšanas diena nav zināma – evaņģēlijos minēts tikai Jēzus piedzimšanas fakts. Ēģiptē III gadsimtā Jēzus Kristus dzimšanas diena tika svinēta 25. martā. Arī citās Austrumu zemēs šo dienu cilvēki saistījuši ar pavasara saulgriežiem. Romā 25. decembri kā Kristus dzimšanas dienu sāka svinēt ap 336. gadu. Ķeizars Marks Aurēlijs 274. gadā par godu “neuzvaramā Saules dieva” dzimšanai 25. decembri izsludināja par valsts svētkiem, tādējādi cenšoties stiprināt pagānu valsti. Lai mazinātu šo pagānisko iespaidu, kristieši sākuši svinēt 25. decembri kā Jēzus Kristus dzimšanas dienu, tādējādi apliecinot, ka Kristus ir “pasaules gaisma” un “taisnības saule”. No Romas šī tradīcija ātri izplatījās Āfrikā, Spānijā, Ziemeļitālijā, Gallijā. Šovakar kristiešu draudzēs Latvijā notiek svētku dievkalpojumi. Ziemassvētku liturģijā ir Vigilijas mise, kuru katoļu baznīcās notur Ziemassvētku vigilijas, 24. decembra, vakarā. “Vigilare” nozīmē “būt nomodā”. Senos laikos pirms lieliem svētkiem visu nakti lūdzās, gavēja un gandarīja. Tāda gavēšanas diena bija arī 24. decembris. Tagad šajā dienā gavēnis ir atcelts. Ziemassvētkiem sekojošās septiņas dienas sauc par Ziemassvētku oktāvu. Šajās dienās Svētās Mises lūgšanas ir pieskaņotas Ziemassvētku notikumam. Svētdienā pēc Ziemassvētkiem ir Svētās ģimenes svētki.u vakaru