Atpakaļ

Atklās latviešu ainavista Vilhelma Purvīša 150.jubilejas gadu

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) šodien plkst. 11 notiks preses konference, kurā atklās latviešu ainavista Vilhelma Purvīša 150.jubilejas gadu, kas tiks svinēts ar plašu un daudzveidīgu programmu, aģentūru LETA informēja LNMM pārstāve Nataļja Sujunšalijeva.

Viņa norādīja, ka šodien māksliniekam Purvītim aprit 150 gadu. Nacionālās ainavu glezniecības izveidotājs un vērienīgākais modernizētājs ir atzīts par vienu no galvenajām personībām Latvijas 20.gadsimta pirmās puses vizuālajā mākslā.

Sujunšalijeva atzīmēja, ka eiropeiskā latviešu klasiķa vārds Latvijas mākslas vēsturē un sabiedrības priekšstatos ir kļuvis par vienu no nacionālās identitātes simboliem. Poētisku arhetipu veidā “purvītiskie” tēli, motīvi un noskaņas saglabā savu klātbūtni mūsu ainaviskās vides izjūtā un redzējumā. Gleznotāja radīto dzimtās ziemeļnieciskās dabas koptēlu, tāpat kā klasiski komponēto Latvijas ideālo ainavu gadalaiku mijā, mēdz uztvert kā nacionālās ainavas kanonu.

Ar 2021.gada novembrī UNESCO Ģenerālās konferences 41.sesijā pieņemtu lēmumu Vilhelma Purvīša 150.jubileja ir iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā 2022.gadā. Starptautiskā mērogā veicinot izpratni par pasaules kultūras daudzveidību un vērtībām, UNESCO atzīmē dalībvalstīm nozīmīgu notikumu gadadienas, kā arī izceļ personības, kas ar savu darbu devušas būtisku ieguldījumu izglītības, zinātnes un kultūras attīstībā.

Preses konferencē piedalīsies LNMM direktore Māra Lāce, kura stāstīs par Purvīti – prestižā Rīgas pilsētas mākslas muzeja, tagadējā LNMM direktoru, nacionālās mākslas kolekcijas veidotāju un reprezentatīvu starptautisko izstāžu rīkotāju. Pasākumā piedalīsies arī kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), kurš raksturos Purvīša nozīmi valstiskā un starptautiskā mērogā. Savukārt LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāja, glezniecības kolekcijas glabātāja, izstādes “Purvītis” kuratore Aija Brasliņa prezentēs ainavas meistaram veltīto jubilejas retrospekciju, kas tiks atklāta 2022.gada maijā LNMM Lielajā izstāžu zālē.

Preses konferencē Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektors Kristaps Zariņš iepazīstinās ar LMA iecerēm 2022.gadā, godinot Purvīti kā pirmo LMA rektoru un Dabasskatu meistardarbnīcas vadītāju, savukārt LMA Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece, izstādes “Purvītis” zinātniskā konsultante Kristiāna Ābele stāstīs par Purvītim veltīto izdevumu, kas top sadarbībā ar izdevniecību “Neputns”. Imanta Ziedoņa fonda “Viegli” padomes priekšsēdētāja un biedrības “Vilhelma Purvīša māja-muzejs” vadītāja Žanete Grende runās par Purvīša mājas-muzeja veidošanu un attīstības plāniem. Preses konferenci moderē LNMM Komunikācijas nodaļas vadītāja Annija Sauka.

Līdzīgi raksti

Latvijā | Kultūra un izklaide | Vakar, 15:07
Rietumu kristīgā pasaule svin Šovakar Rietumu kristīgajā baznīcā ar Ziemassvētku vakaru sākas Kristus dzimšanas svētku svinības. Īstā Kristus dzimšanas diena nav zināma – evaņģēlijos minēts tikai Jēzus piedzimšanas fakts. Ēģiptē III gadsimtā Jēzus Kristus dzimšanas diena tika svinēta 25. martā. Arī citās Austrumu zemēs šo dienu cilvēki saistījuši ar pavasara saulgriežiem. Romā 25. decembri kā Kristus dzimšanas dienu sāka svinēt ap 336. gadu. Ķeizars Marks Aurēlijs 274. gadā par godu “neuzvaramā Saules dieva” dzimšanai 25. decembri izsludināja par valsts svētkiem, tādējādi cenšoties stiprināt pagānu valsti. Lai mazinātu šo pagānisko iespaidu, kristieši sākuši svinēt 25. decembri kā Jēzus Kristus dzimšanas dienu, tādējādi apliecinot, ka Kristus ir “pasaules gaisma” un “taisnības saule”. No Romas šī tradīcija ātri izplatījās Āfrikā, Spānijā, Ziemeļitālijā, Gallijā. Šovakar kristiešu draudzēs Latvijā notiek svētku dievkalpojumi. Ziemassvētku liturģijā ir Vigilijas mise, kuru katoļu baznīcās notur Ziemassvētku vigilijas, 24. decembra, vakarā. “Vigilare” nozīmē “būt nomodā”. Senos laikos pirms lieliem svētkiem visu nakti lūdzās, gavēja un gandarīja. Tāda gavēšanas diena bija arī 24. decembris. Tagad šajā dienā gavēnis ir atcelts. Ziemassvētkiem sekojošās septiņas dienas sauc par Ziemassvētku oktāvu. Šajās dienās Svētās Mises lūgšanas ir pieskaņotas Ziemassvētku notikumam. Svētdienā pēc Ziemassvētkiem ir Svētās ģimenes svētki.u vakaru