Atpakaļ

Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” ceremonijā triumfē filma “Gads pirms kara”

Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” ceremonijā šogad ar astoņām balvām triumfēja Dāvja Sīmaņa filma “Gads pirms kara”, tomēr par labāko režisori tika atzīta Laila Pakalniņa par filmu “Spogulī”.

“Gads pirms kara” tika atzīta par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu, par labākajiem savā kategorijā tika atzīti arī filmas scenāristi Sīmanis, Tabita Rudzāte un Uldis Tīrons un operators Andrejs Rudzāts, kuram šī balva piešķirta arī par darbu daudzsēriju filmā “Emīlija. Latvijas preses karaliene”.

Par labāko aktieri galvenajā lomā tika atzīts filmā “Gads pirms kara” tēlojušais Petrs Buhta (Peter Buchta), labākais aktieris otrā plāna lomā bija Lauris Dzelzītis, labākā filmas māksliniece – Kristīne Jurjāne, labākā grima māksliniece – Aija Beata Rjabovska, bet labākais skaņu režisors – Sauļus Urbanavičs (Saulius Urbanavicius).  Režisoru kolektīva veidotā filma “Emīlija. Latvijas preses karaliene” saņēma balvu kā labākā daudzsēriju filma, bet labākā aktrise galvenajā lomā ir Guna Zariņa par Emīlijas Benjamiņas atveidošanu. Režisores Martas Elīnas Martinsones filma “Tizlenes” tika atzīta par labāko debijas filmu un labākās kostīmu mākslinieces balvu par darbu šajā filmā saņēma Jūlija Volkinšteine. Pakalniņas “Spogulī” montāžas režisore Ieva Veiverite (Ieva Veiveryte) tika atzīta par labāko montāžas režisori.

Kategorijā labākā īsmetrāžas spēlfilma triumfēja režisora Jāzepa Podnieka filma “Negaiss”, bet par labāko īsmetrāžas dokumentālo filmu atzīta Paula Ķestera filma “Pārceltuve”. Kategorijā labākā animācijas filma uzvarēja režisores Māras Liniņas un mākslinieces Ūnas Laukmanes “Čuči, čuči”, par labāko animācijas filmas režisoru kļuva Edmunds Jansons par “Goda sardze”, bet labākā animācijas filmas mākslinieka balvu saņēma Jurģis Krāsons. Par labāko pilnmetrāžas dokumentālo filmu tika atzīta režisora Andreja Verhoustinska filma “Delle”, labākais dokumentālās filmas režisors ir Ivars Zviedris ar filmu “Uz neredzīti, Brasa!”, bet par labāko dokumentālo filmu operatoru atzīts Valdis Celmiņš par darbu filmā “Es piedzimu Rosellīni”.  Labākā aktrise otrā plāna lomā ir Agnese Budovska par darbu filmā “Wild East. Kur vedīs ceļš”, bet labākās komponistes balvu ieguva Santa Ratniece par mūziku ungāru režisora Deneša Naģa spēlfilmai “Dabiskā gaismā”.

Par labāko studentu filmu tika atzīta režisores Līvas Polkmanes filma “Priekuļu miljonāri”.

Līdzīgi raksti

Latvijā | Kultūra un izklaide | Šodien, 15:07
Rietumu kristīgā pasaule svin Šovakar Rietumu kristīgajā baznīcā ar Ziemassvētku vakaru sākas Kristus dzimšanas svētku svinības. Īstā Kristus dzimšanas diena nav zināma – evaņģēlijos minēts tikai Jēzus piedzimšanas fakts. Ēģiptē III gadsimtā Jēzus Kristus dzimšanas diena tika svinēta 25. martā. Arī citās Austrumu zemēs šo dienu cilvēki saistījuši ar pavasara saulgriežiem. Romā 25. decembri kā Kristus dzimšanas dienu sāka svinēt ap 336. gadu. Ķeizars Marks Aurēlijs 274. gadā par godu “neuzvaramā Saules dieva” dzimšanai 25. decembri izsludināja par valsts svētkiem, tādējādi cenšoties stiprināt pagānu valsti. Lai mazinātu šo pagānisko iespaidu, kristieši sākuši svinēt 25. decembri kā Jēzus Kristus dzimšanas dienu, tādējādi apliecinot, ka Kristus ir “pasaules gaisma” un “taisnības saule”. No Romas šī tradīcija ātri izplatījās Āfrikā, Spānijā, Ziemeļitālijā, Gallijā. Šovakar kristiešu draudzēs Latvijā notiek svētku dievkalpojumi. Ziemassvētku liturģijā ir Vigilijas mise, kuru katoļu baznīcās notur Ziemassvētku vigilijas, 24. decembra, vakarā. “Vigilare” nozīmē “būt nomodā”. Senos laikos pirms lieliem svētkiem visu nakti lūdzās, gavēja un gandarīja. Tāda gavēšanas diena bija arī 24. decembris. Tagad šajā dienā gavēnis ir atcelts. Ziemassvētkiem sekojošās septiņas dienas sauc par Ziemassvētku oktāvu. Šajās dienās Svētās Mises lūgšanas ir pieskaņotas Ziemassvētku notikumam. Svētdienā pēc Ziemassvētkiem ir Svētās ģimenes svētki.u vakaru