Atpakaļ

Levita frāze “Ļoti labi jūtos – es neko nejūtu!” – gada spārnotākais teiciens

Noskaidroti aizvadītā gada vārds, nevārds un spārnotākais teiciens. Aptaujā, ko jau daudzus gadus rīko Rīgas Latviešu biedrības nama Latviešu valodas attīstības kopa, par gada vārdu nosaukusi “kvadrātkods”, par nevārdu – “sadarbspējīgs”.

Arī šoreiz ievērojams pieteikumu īpatsvars saistīts ar joprojām mūsu ikdienas gaitas ietekmējošo sērgu. Rīgas Latviešu biedrības valdes izraudzītais 2021. gada spārnotais teiciens, ko paziņoja Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis, ir epidemiologa Ugas Dumpja “Sapinušies sociālajos tīklos”.

Aptaujas žūrijas ieskatā 2021. gada spārnotā teiciena kategorijā finālā iekļuvuši ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa “Draugi, nav labi!”, zemkopības ministra biroja vadītāja Jāņa Eglīša “Govij štepseli izraut nav iespējams!”, Gaita Lazdāna jaunajā dziesmā Mirdzēt vai dzist aptaujas kandidātu iesūtītāju saklausītie piedziedājuma vārdi “Sadursimies, rokās sadursimies!” un Roberta Priekuļa ieraksts “Tevi noķers pie mājas durvīm un nopotēs kā traku suņuku”. Bet uzvarētājs ir Valsts prezidenta Egila Levita komentārs pēc potes saņemšanas: “Ļoti labi jūtos — es neko nejūtu!”

Sīvā cīņā par gada savārstījuma godu spēkiem mērojās “Bitkoina maininga pūlu hešre[i]ts”, “Ceļa ziemas uzturēšanas darbi” un “Testu var neveikt persona, kura ir bijusi pozitīva ar vīrusu Covid-19 mazāk kā 90 dienas iepriekš no inficēšanās brīža vai ir potēta pret šo vīrusu 21 dienu atpakaļ, no otrās puses skaitot”, taču par uzvarētāju tika atzīts Māra Berga pamanītais virsraksts: “Honda līdz 2050. gadam plāno panākt 0 bojāgājušos uz ceļiem.”

Starp gada nevārda finālistiem — “iekļaujoša valoda”, “lokalizē (ugunsgrēku)” ierobežošanas vai apdzēšanas vietā, “murālis” sienas gleznojuma, “posts” ieraksta vietā — pirmo vietu pārliecinoši ieguva pēc daudzu iesūtītāju domām nevārda godu pelnījušais “sadarbspējīgs” — digitālā Covid-19 (tostarp pārslimošanas) sertifikāta vietā.

Savukārt par gada vārdu pēdējā kārtā cīnījās “balstpote”, “līdzestība”, “ribjosla”, “staķīši” un “tīkšķis”, taču par uzvarētāju tika apstiprināts “kvadrātkods”, proti, ātrās atbildes kods, ko veido kvadrātveida laukumā izkārtoti mazāki kvadrāti.

Autors: Kuramo.lv / Foto: Evija Trifanova/LETA

Līdzīgi raksti

Latvijā | Kultūra un izklaide | Vakar, 15:07
Rietumu kristīgā pasaule svin Šovakar Rietumu kristīgajā baznīcā ar Ziemassvētku vakaru sākas Kristus dzimšanas svētku svinības. Īstā Kristus dzimšanas diena nav zināma – evaņģēlijos minēts tikai Jēzus piedzimšanas fakts. Ēģiptē III gadsimtā Jēzus Kristus dzimšanas diena tika svinēta 25. martā. Arī citās Austrumu zemēs šo dienu cilvēki saistījuši ar pavasara saulgriežiem. Romā 25. decembri kā Kristus dzimšanas dienu sāka svinēt ap 336. gadu. Ķeizars Marks Aurēlijs 274. gadā par godu “neuzvaramā Saules dieva” dzimšanai 25. decembri izsludināja par valsts svētkiem, tādējādi cenšoties stiprināt pagānu valsti. Lai mazinātu šo pagānisko iespaidu, kristieši sākuši svinēt 25. decembri kā Jēzus Kristus dzimšanas dienu, tādējādi apliecinot, ka Kristus ir “pasaules gaisma” un “taisnības saule”. No Romas šī tradīcija ātri izplatījās Āfrikā, Spānijā, Ziemeļitālijā, Gallijā. Šovakar kristiešu draudzēs Latvijā notiek svētku dievkalpojumi. Ziemassvētku liturģijā ir Vigilijas mise, kuru katoļu baznīcās notur Ziemassvētku vigilijas, 24. decembra, vakarā. “Vigilare” nozīmē “būt nomodā”. Senos laikos pirms lieliem svētkiem visu nakti lūdzās, gavēja un gandarīja. Tāda gavēšanas diena bija arī 24. decembris. Tagad šajā dienā gavēnis ir atcelts. Ziemassvētkiem sekojošās septiņas dienas sauc par Ziemassvētku oktāvu. Šajās dienās Svētās Mises lūgšanas ir pieskaņotas Ziemassvētku notikumam. Svētdienā pēc Ziemassvētkiem ir Svētās ģimenes svētki.u vakaru