Cīņā ar graustiem Kurzemes pilsētās izmanto dažādas metodes

Daudzās Latvijas pašvaldībās gan vietējai varai, gan iedzīvotājiem galvassāpes rada neapsaimniekotas un pamestas ēkas, kuras zināmā mērā var uzskatīt par graustiem. Šādas būves parasti ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, nereti radot arī draudus cilvēku veselībai un dzīvībai. To īpašnieki vai pārvaldnieki bieži neliekas ne zinis par savā īpašumā vai pārvaldībā esošajiem objektiem. Pašvaldības ar šādiem bezatbildīgiem īpašniekiem un/vai apsaimniekotājiem var cīnīties tikai likuma ietvaros, kas parasti izslēdz ātru un efektīvu darbību (piemēram, attiecīgās būves nojaukšanu). Šoreiz griezāmies ar jautājumiem pie četru Kurzemes pilsētu – Liepājas, Ventspils, Tukuma un Kuldīgas – atbildīgajiem vietvaru pārstāvjiem, lai uzzinātu, kādā veidā un cik sekmīgi katrā konkrētā vietā šī problēma tiek risināta.

Liepājā mēdz izmantot konservācijas projektus

Liepājas pilsētas būvvaldes vadītāja vietniece, Juridiskās daļas vadītāja p.i. Agija Kudrēviča sarunas sākumā uzsver, ka var sniegt informāciju tikai par īpašnieku, bet ne apsaimniekotāju (pārvaldnieku) pamestajiem īpašumiem: „Lielas galvassāpes mums rada piecstāvu māja Ģenerāļa Baloža ielā 17. Tā ir liela dzīvojamā ēka, un situācija šajā objektā ir ļoti nopietna. Mājai ir vairāki īpašnieki, kuriem pieder vairākas kopīpašuma daļas. Tie nav vietējie, ja nemaldos, viņi nāk no Baltkrievijas. Ar šo graustu mums ir lielas problēmas. Vairākkārt esam prasījuši palīdzību pašvaldībai steidzamu pasākumu veikšanai, lai novērstu ēkas bīstamību vismaz īstermiņā. Principā – aizvērt ciet visas durvis un citas ieejas, tostarp apakšējās pagraba lūkas. Respektīvi, veikt visus darbus, lai trešās personas nevar iekļūt būvē. Pretējā gadījumā tur regulāri notiek neatļautas pulcēšanās, alkohola lietošana, smēķēšana, dedzināšana, mēdz būt visādi negadījumi.

Vēl viens mūsu „sāpju objekts” atrodas Talsu ielā 51. Fiziski dabā tas ir mazāks par jau minēto, taču stāvokļa ziņā noteikti vissliktākais. Šai celtnei ir četri īpašnieki, kas dzīvo Krievijā un Lietuvā un ir absolūti neatsaucīgi – nekādi nereaģē uz vēstulēm, aicinājumiem. Līdz ar to šobrīd esam uzsākuši piespiedu izpildes procesu, piemērojot piespiedu naudu.

Īpašnieki ir apzināti visām ēkām, kas nonākušas graustu kategorijā, un, ja citi ir izrādījuši interesi, atbraukuši un solījuši kaut ko darīt, tad šajā gadījumā jau vairāki gadi pagājuši, kopš par viņiem nav nekādu ziņu. Diemžēl ir arī vietējie, kas nerūpējas par savu īpašumu un neatsaucas uz aicinājumiem savest to kārtībā. Te gan runa nav par veselu ēku, bet par tās daļu – Pāvilostas ielā 5 atrodas daudzdzīvokļu nams, kura pirmajā stāvā ir telpu grupa, kas pieder kādai vietējai juridiskai personai (SIA). Tajā var iekļūt, jo vienmēr ir izsisti logi, durvis, un arī šis objekts mums sagādā lielas raizes.

To pašu var teikt par ēku Kaiju ielā 42, kas esošajā stāvoklī ir jau ilglaicīgi, turklāt atrodas ļoti aktīvā vietā – kanālmalā pretī veikalam „Gemoss”. Tā ir liela, skaista vēsturiska celtne, kuras īpašnieks ir zināms. Ilgu laiku viņš komunicēja ar būvvaldi, vairākkārt pat bija iesniedzis projektu – gribēja kaut ko atjaunot un pārbūvēt, taču tad viņa plānos tika konstatētas dažādas neatbilstības, viņam lika projektu sakārtot, novērst trūkumus, un ar to viss apstājās. Tagad jau ļoti ilgu laiku viņš neatsaucas – līdz ar to arī šajā gadījumā esam uzsākuši piespiedu izpildes procesu, piemērojot piespiedu naudu. Paralēli mēs prasām veikt vismaz ēkas konservāciju.

Jāpaskaidro, ka piespiedu izpilde un naudas sods nav viens un tas pats. Administratīvo sodu mēs cenšamies nelikt, jo primāri piemērojam piespiedu naudu par lēmuma nepildīšanu. Fiziskām personām tā ir no 50 līdz 5000 eiro, bet juridiskām personām – no 100 līdz 10 000 eiro. Paralēli likums mums liek izvērtēt piespiedu naudas apmēru, un nevaram jau sākumā uzlikt maksimālo likmi. Jāvērtē, cik ilgi īpašnieks ar mums nav sadarbojies, cik liela ir konkrētā objekta bīstamība, vai kaut kas ir darīts u.tml.

Graustu īpašnieki nevar izvairīties no piespiedu naudas maksāšanas. Ja viņi paši nesamaksā, tad varam vērsties pie zvērināta tiesu izpildītāja. Pagaidām viss ir samaksāts vai vēl atrodas procesā, nav nonākts līdz situācijai, kad īpašums ir jāatņem. Daži gan samaksā trīs četras reizes, līdz saprot, ka jāsāk kaut ko darīt, bet citam jau pēc pirmā rēķina saņemšanas vairs negribas lieku naudu tērēt. Turklāt piespiedu naudas samaksāšana neatbrīvo no pienākuma savest īpašumu kārtībā, kaut vai izstrādājot konservācijas dokumentāciju. Citādi jau radušos bīstamību nevar novērst. Ja īpašniekam trūkst līdzekļu vai nav skaidras vīzijas, ko iesākt, var izvēlēties tā dēvēto konservācijas projektu. Tas paredz ierobežot teritoriju un sakārtot ēku, kā arī padarīt to drošāku – panākt, lai tā ir stabila, no tās nekrīt atsevišķi elementi, teiksim, arhitektoniskas detaļas, un tajā nevar iekļūt trešās personas.

Jāuzsver, konservācijas projekts ietver salīdzinoši minimālas prasības. Īpašnieki lielākoties sākotnēji ir pārmēru optimistiski, saka – mēs taisīsim šo un to, pārbūvēsim, darīsim, bet, kad saprot, cik tas viss – projekts, būvdarbi – izmaksās, bieži vien izvēlas veikt konservāciju. Lai gan tas zināmā mērā ir tikai īslaicīgs pasākums.”

Ventspilī pielieto dažādus motivācijas mehānismus

Ventspils pilsētas domes Būvniecības administratīvās inspekcijas vadītājs Jurģis Rasa iepazīstina ar Ventspilī valdošo kārtību un paņēmieniem, kas tiek izmantoti, lai nodrošinātu grausta statusā nonākušo ēku atjaunošanu: „Ventspilī šīs lietas tiek risinātas sekojošā kārtībā. Mums ir darbinieks, kas atbildīgs par šo jomu, un viņš arī seko līdzi tam, kā ēkas tiek uzturētas. Ja no ēku īpašniekiem (privātpersonām, iestādēm, uzņēmumiem) ilgstoši nav reakcijas, vispirms aizsūtām vēstuli, aicinot kaut ko izdarīt – sakārtot, sākt darīt, izstrādāt projektu, respektīvi, veikt kaut kādas darbības. Situācijas attīstās dažādi. Ja norādītajā termiņā neseko īpašnieka rīcība, informācijas nav, piemēram, cilvēks ignorē vēstuli, tad tiek piemēroti administratīvie sodi.

Graustu skaits pilsētā ir mainīgs lielums. Daudzi no uzrunātajiem īpašniekiem reaģē uz aicinājumiem un paveic to, kas tiek prasīts. Pats process var būt ilgs – atsevišķos gadījumos pat vairāk nekā desmit gadu. Nav tā, ka viss jāizdara šodien. Par spīti tam, ka vairums rīkojas atbildīgi, ir arī tādi, kas nedara neko. Tādos gadījumos tiek piemēroti sodi. To apmēru regulē attiecīgi saistošie noteikumi. Fiziskām personām maksimālais sods ir līdz 500 eiro, bet juridiskām personām tas var sasniegt 1500 eiro.

Īpašnieki uzvedas dažādi. Ir tādi, kuri jau pēc pirmā saņemtā soda nekavējoties rīkojas, citi atkal varbūt iedomājas, ka ar to viss beigsies. Nē, tā nav, jo īpašnieka bezdarbības gadījumā sekos otrais, trešais, ceturtais sods utt. Ja to labprātīgi nesamaksā, tad tā iekasēšanu nodod tiesu izpildītājam, un sodu piedzen piespiedu procesā. Tajā pašā laikā ir arī pozitīvi piemēri – īpašnieki, kuri vēl pirms brīdinājuma vēstules saņemšanas saprot, ka savs īpašums ir jāsaved kārtībā. Vienota rīcības formula nepastāv.

Ar administratīvo sodu piešķiršanu process neapstājas. Ja īpašnieks ilgstoši neko nedara, katrs šāds gadījums tiek vērtēts un virzīts uz domes sēdi, lai atzītu īpašumu par graustu ar vidi degradējošiem, sabiedrisko drošību apdraudošiem vai sagruvušiem elementiem, kas dod tiesības piemērot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli 3 % apmērā no būves vai zemes augstākās vērtības. Ja zemei ir lielāka vērtība, tad no likuma izriet, ka šos 3 % piemēro zemei, un nav nozīmes tam, ka ēkai ir grausta statuss. Pamatojoties uz domes lēmumu, šādi statusi ir publiski.

Zemāk pieejams saraksts ar vidi degradējošu un/vai sabiedrisko drošību apdraudošām būvēm Ventspils pilsētā, kurām attiecīgs statuss piemērots ar domes lēmumu. Saraksts nav pilnīgs, jo vēl ir būves (ēkas), kuras, pamatojoties uz domes lēmumiem, nojauktas, piemērojot aizvietotājizpildi un izlietotos līdzekļus piedzenot no īpašniekiem, kā arī ēkas, kuras īpašnieki paši sakārto vai ar kurām Būvniecības administratīvā inspekcija veic procesuālās darbības.

Esošo graustu adreses: Pils 50, Pils iela 21, Pils iela 60, Kārļa iela 4, Kuģinieku iela 2, Pils iela 38, Kuldīgas iela 32/34, Vasarnīcu 44, P.Stradiņa iela 7, Tārgales iela 75, Talsu iela 22, Līņu 6, Medņu 40, Medņu 44, Medņu 27, Brīvības iela 49, Ganību 116A, Ganību 118B, Līņu 6A, Priežu 11, Sinagogas 6, Skroderu 11a, R.Blaumaņa 4, R.Blaumaņa 6.

Grausta statuss atcelts ēkām, kas atrodas šādās adresēs:

Talsu iela 200, Lielā iela 11, Akmeņu iela 5, Lielā iela 16, Skolas iela 6, Skroderu iela 11, Ostas iela 23, Pils iela 23, Baznīcas iela 2, Pils iela 47, Pils iela 45, Pils iela 39, Sinagogas iela 10, Pils iela 57, J.Neikena iela 12, Robežu iela 3/5, Popes iela 16, Inženieru iela 13, Augusta iela 30, Meža iela 42a.”

Tukuma novadā aktīvākai darbībai trūkst resursu

Tukuma novada būvvaldes vadītāja Iveta Vistapole informēja, ka Tukuma novadā uzraudzību par būvēm, kas atrodas sliktā tehniskā stāvoklī, ir vidi degradējošas, sagruvušas un cilvēku drošību apdraudošas, veic būvvalde. Viņa pavēstīja, ka visas šādas ēkas vēl, visticamāk, nav konstatētas: „Šādas būves ir apzinātas bijušā Tukuma novada teritorijā – šobrīd uzskaitē ir 44, un bijušā Jaunpils novada teritorijā, kur tādas ir 23. Jāatzīmē, ka saraksts ir mainīgs un tas ir atkarīgs no darbībām, kādas veic ēku īpašnieki. Tukuma novada būvvalde pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) vēl nav saņēmusi informāciju par šāda veida būvēm bijušajos Engures un Kandavas novados. Būvvalde neizslēdz iespēju, ka Tukuma novadā kopumā ir daudz vairāk ēku, kas atbilst grausta statusam.

Pašvaldības saistošie noteikumi noteic, ka vidi degradējošas, sagruvušas un cilvēku drošību apdraudošas ēkas apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3 % apmērā no lielākās – būvei piekritīgās zemes vai pašas ēkas – kadastrālās vērtības. Lēmumu par ēkas klasificēšanu par graustu vai par attiecīgā statusa atcelšanu pieņem būvvalde. Šobrīd pašvaldībā (bijušā Tukuma novada teritorijā) paaugstināts nodoklis piemērots četriem īpašumiem. Vairākām ēkām pēc sakārtošanas vai nojaukšanas grausta statuss ir atcelts.

Par šī statusa piemērošanu vai atcelšanu lemj būvvaldes inspektori, kas apseko attiecīgās ēkas un sastāda atzinumu, veic saraksti ar īpašnieku, uzdod novērst bīstamību un sakārtot īpašumu, kā arī informē pašvaldību. Komunikācijas rezultātā īpašnieki reaģē dažādi – ir tādi, kas uzreiz sakārto īpašumu, citi norobežo to, bet ir arī tādi, kas neliekas ne zinis un pieļauj būves tehniskā stāvokļa tālāku pasliktināšanos. Ja lēmums netiek izpildīts, būvvalde brīdina īpašnieku, bet turpmākās darbības veic atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.”

Iveta Vistapole atzīst, ka pašlaik Tukuma novada būvvaldes resursi ir nepietiekami, lai aktīvi apzinātu, pārbaudītu un kontrolētu vidi degradējošas, sagruvušas un cilvēku drošību apdraudošas būves: „Pēc ATR ir pagājis gads, taču Tukuma būvvaldē joprojām ir vakants būvinspektora amats. Šobrīd būvvaldē strādājošiem būvinspektoriem ir papildu slodze. Racionāli plānojot un izmantojot būvvaldei pieejamos darbaspēka resursus, mūsu būvinspektori, veicot īpašumu pārbaudes pirms būvatļauju izdošanas un pamanot vidi degradējošas, sagruvušas un cilvēku drošību apdraudošas ēkas, tās apseko, pārbauda un sastāda atzinumus. Primāri tiek uzraudzītas tās būves, kas atrodas blīvi apbūvētās teritorijās: pilsētās un ciemos, kā arī pašvaldības un valsts autoceļu tuvumā.”

Kuldīga īpašu uzmanību pievērš bīstamāko būvju uzraudzīšanai

Par esošo situāciju ar graustiem Kuldīgā un cīņu ar šādu būvju īpašniekiem stāsta Kuldīgas novada būvvaldes Būvinspekcijas daļas vadītājs Reinis Zīle: „Kuldīgas novadā ir apzināti 270 īpašumi, uz kuriem atrodas vidi degradējošas vai bīstamas būves, taču nevar izslēgt, ka to ir daudz vairāk. Šīs ēkas ir iekļautas graustu sarakstā. Kuldīgas novada būvvalde pastiprinātu vērību pievērš tieši bīstamajām un publiski pieejamākām būvēm, kuras intensīvi apseko, un administrē procesu, lai novērstu to bīstamību. Par ēku iekļaušanu attiecīgajā sarakstā lemj Vidi degradējošo un bīstamo būvju komisija, kura ierosina turpmāko rīcību būvvaldei. Šobrīd 37 īpašumiem tiek piemērots paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis 3 % apmērā.

Būvvaldē tiek sastādīti atzinumi par būvju pārbaudi, un pēc īpašnieka viedokļa saņemšanas tiek pieņemts lēmums par nepieciešamajiem būves sakārtošanas procesiem un termiņiem. Tiek sūtītas informatīvas vēstules to īpašniekiem ar lūgumu īpašumus un ēkas noteiktā laikā sakārtot.

Ja lēmums netiek izpildīts, īpašniekus atkārtoti brīdina par nepieciešamību būves sakārtot. Ja īpašnieks ignorē brīdinājumus un neveic nekādas darbības ēkas stāvokļa uzlabošanai, būvvalde, izvērtējot fiziskās vai juridiskās personas mantisko stāvokli, lemj par soda naudas piemērošanu. Ja īpašums joprojām netiek sakārtots, atkārtoti tiek aprēķinātas jaunas soda naudas.”